Agnesi gandrīz nogalināja viņas "ideālais vīrietis": "Biju pārliecināta, ka tā ir īsta mīlestība"
Pēc iepazīšanās ar Juri Agnese ticēja, ka ir satikusi savu mūža mīlestību, – viņš bija tik uzmanīgs, galants. Ideāls vīrietis! Sieviete pat iedomāties nevarēja, ka pēc kāda laika Juris trieks dūri viņai sejā. Agneses stāstu lasi žurnāla "Patiesā Dzīve" jaunākajā speciālizlaidumā Kriminālā Latvija.
Iespējams, tikai pateicoties kādam negaidītam mirklim, Agnese ir dzīva un viņas vārds nav ierakstīts statistikā pie citām vīru vai dzīves partneru nogalinātām sievietēm.
Mīlošais manipulators
Kad iepazinos ar Juri, viņš bija uzmanīgs, iejūtīgs un ārkārtīgi šarmants. Jau pēc pirmās tikšanās reizes jutos sadzirdēta un īpaša. Viņš man katru dienu rakstīja, zvanīja tikai tāpēc, ka gribot dzirdēt manu balsi. Pēc nedēļas sāka sūtīt ziedus uz darbu, pēc divām teica, ka es esot viņa dzīves sieviete. Jutos kā sapnī. Beidzot kāds mani tiešām gribēja – pilnībā un pa īstam.
Pirmos sešus mēnešus Juris bija vairāk nekā perfekts. Mēs braucām romantiskos ceļojumos, vakariņojām sveču gaismā, viņš man uzdāvināja sudraba kuloniņu ar mūsu iniciāļiem. Juris vienmēr teica pareizos vārdus – tu esi labākais, kas ar mani noticis; es beidzot jūtos dzīvs. Viņš bija mans "viss", un es biju pārliecināta – šī ir tā īstā mīlestība. Tikai vēlāk sapratu, ka tā bija manipulācija. Love bombing – pārlieku intensīva pieķeršanās, lai pārņemtu otru pilnībā, padarītu atkarīgu no uzmanības, kas vēlāk tiks lietota kā ierocis.
Mums ļoti ātri pieteicās meitiņa, tāpēc apprecējāmies. Tas bija pirms 11 gadiem. Ap to laiku viņa maigums pārvērtās sīkās nejaucībās. Arvien biežāk Juris sāka uzdot dažādus jautājumus – ar ko es darbā runāju, kāpēc tik ilgi neatbildēju uz ziņu. Viņš pieprasīja, lai es izdzēstu bijušo partneru kontaktus, pārtraucu kontaktēties ar draudzenēm, kuras viņš uzskatīja par "sliktu ietekmi". Kad gribēju apmeklēt māsas dzimšanas dienu, vīrs teica, ka es vienmēr izvēlos citus, nevis viņu. Juris arvien biežāk šo frāzi izmantoja, kad es kaut kur vēlējos doties bez viņa. Un es par to jutos vainīga… Sāku domāt, ka esmu nepateicīga un varbūt tiešām jāmācās būt labākai.
Būrītis bez atslēgas
Kad piedzima meitiņa, vīrs kļuva pavisam riebīgs – sāka mani pazemot tuvinieku klātbūtnē, aizvainot intīmos brīžos, smieties par manu ķermeni, kas pēc grūtniecības bija mainījies. Viņš mēdza teikt: “Paskaties uz sevi! Tevi neviens cits negribēs.” Turklāt viņš nemaz nemīlēja mūsu meitiņu, man pat šķita, ka viņš bērnu uztvēra kā konkurentu. Juris nebija klāt dzemdībās, nekad nenomainīja meitiņai pamperu, nestūma ratiņus un nekad viņu nav paņēmis klēpī, lai samīļotu. Naktīs, kamēr es šūpoju, mierināju, baroju meitiņu un centos nesabrukt, viņš gulēja, ar ausu aizbāžņiem. Dienās viņa dzīve ritēja ārpus mājas – ar draugiem, izbraucienos, brīvībā. Bet mana dzīve bija kā būrītis bez atslēgas.
Par to, kā Juris Agnesi izsekoja, draudēja un ietekmēja un par to, kā Agnesei izdevās izdzīvot tikai traģiskas sagadīšanās dēļ, lasi Patiesās Dzīves speciālizlaidumā Kriminālā Latvija, kas no 6. jūnija pieejams labākajās preses tirdzniecības vietās un Zurnali.lv.
