Pētījums: pārmērīga viedierīču lietošana saistīta ar bērna uzvedības problēmām

Mūsdienās telefons, dators, planšetdators un citas viedierīces ir neatņemamas ikdienas sastāvdaļa ne tikai pieaugušajiem, bet arī bērniem. Vecākiem arvien grūtāk ir izsekot līdzi tam, cik bieži bērns sēž pie ekrāna un noteikt, cik patiesībā viņam vajadzētu. 

Jauns pētījums, kas publicēts žurnālā “Psychological Bulletin”, kurā tika izanalizēti 293 000 bērnu dati, norāda, kā pārmērīga sēdēšana pie ekrāna var ietekmēt bērnu noskaņojumu un uzvedību – un kā vecākiem palīdzēt saviem bērniem, kuri ir atkarīgi no viedierīcēm, vēsta “Euronews”.  

“Bērni arvien vairāk laika pavada pie ekrāniem, viņi izmanto tos, lai patērētu izklaides saturu, pildītu mājasdarbus, gan saziņai ar draugiem,” teikts paziņojumā, ko sniedza viens no pētījuma autoriem, Kvīnslendas Universitātes asociētais profesors Maikls Notels (Michael Noetel).

Pētījuma ietvaros piedalījās bērni līdz 10 gadu vecumam. Tika pētīts, cik bieži bērni lieto sociālos tīklus, spēlē videospēles, skatās televīziju un pilda mājasdarbus tiešsaistē un vai tam ir līdz sakarība ar to, cik viņi ir agresīvi, trauksmaini un tas, ka viņiem ir zems pašvērtējums.

Rezultāti parādīja, ka bērni, kuriem ir visilgākais laiks pavadīts pie ekrāna biežāk izrādīja lielāku iespēju iesist, iespert, kliegt, izaicināt pieaugušos pret, gan iekšēji justies nomāktiem, noslēgties no citiem un censties izvairīties no konfliktiem. Tika konstatēts, ka šie bērni biežāk izvēlas pievērsties ekrānam, iespējams, lai palīdzētu sev tikt galā ar stresu.

Pārmērīgā sēdēšana pie ekrāna meitenēm izraisa emocionālas un uzvedības problēmas, savukārt zēni biežāk piesēž pie ekrāna, lai izmantotu to, kā līdzekli, lai ar šīm problēmām cīnītos. Pētījumā norādīts, ka tika atklāts, ka ir cieša saikne starp videospēļu spēlēšanu un emocionālām vai uzvedības problēmām, taču nesaskatīja potenciālus riskus no vardarbīga satura skatīšanās.

Svarīgi atzīmēt, ka pētnieki nepierādīja, ka tieši ilgstoša sēdēšana pie ekrāna izraisa emocionālas vai uzvedības problēmas, taču tika apstiprināta cieša saistība starp abām parādībām.

“Šis ir tik tuvu cēloņsakarībai, cik vien iespējams tikt, neizmēģinot izslēgt piekļuvi ekrāniem tūkstošiem bērnu,” sacīja Notels. Taču joprojām nevar pilnībā izslēgt citus faktorus — piemēram, audzināšanas stilu —, kas varētu ietekmēt gan to, cik ilgi bērns pavada pie ekrāna, gan viņa emocionālās problēmas.

Pētnieki uzsvēra, ka jāvērtē ne tikai tas, cik ilgi bērns pavada laiku pie ekrāna, bet arī tas, kādu saturu viņš patērē un kā uzvedas tiešsaistē.