Ar ko vecāki riskē, ļaujot bērnam skatīties ekrānos: sekas gan fiziskajā, gan kognitīvajā bērna attīstībā
Mūsdienu digitālajā laikmetā tehnoloģijas kļūst par ikdienas dzīves neatņemamu sastāvdaļu, un bērni pie ekrāniem pavada arvien vairāk laika jau no agrīna vecuma. Lai gan ekrāna lietošanai var būt pozitīvi aspekti, pārmērīgs ekrāna laiks var negatīvi ietekmēt bērna fizisko, garīgo un emocionālo attīstību. Zinātnieki, ārsti un Pasaules Veselības organizācija (PVO) aicina vecākus pievērst uzmanību šim jautājumam un pārdomāti pārvaldīt bērnu ekrāna lietošanas paradumus.
Ekrāna laika ietekme uz bērna fizisko veselību
Ilgstoša sēdēšana pie ekrāna nereti aizvieto fiziskās aktivitātes, kas ir ārkārtīgi svarīgas bērna ķermeņa attīstībai. Mazkustīgs dzīvesveids, ko veicina pārmērīga viedierīču izmantošana, var radīt vairākas problēmas:
Svara pieaugums un aptaukošanās risks: Bērni, kuri maz kustas, bieži vien piedzīvo svara pieaugumu un ar to saistītās veselības problēmas.
Muguras un muskuļu sāpes: Nepareiza poza, izmantojot ierīces, var radīt diskomfortu un veicināt stājas problēmas.
Acu veselības traucējumi: Ilgstoša skatīšanās ekrānā var izraisīt acu sasprindzinājumu, sausās acs sindromu un redzes pasliktināšanos.
PVO iesaka bērniem līdz 5 gadu vecumam ekrāna laiku ierobežot līdz 1 stundai dienā, bet bērniem līdz 1 gada vecumam viedierīču lietošana vispār nav vēlama.
Kā ekrāna lietošana ietekmē bērna smadzeņu attīstību
Agrīnā vecumā bērna smadzenes attīstās visstraujāk, un tam ir nepieciešama aktīva mijiedarbība ar apkārtējo pasauli. Digitālie ekrāni nereti aizstāj šo mijiedarbību, radot vairākas problēmas:
Valodas attīstības aizkavēšanās: Ja bērns pavadīs vairāk laika, skatoties multfilmas vai spēlējot spēles, nevis komunicējot ar vecākiem vai vienaudžiem, viņa valodas prasmes var attīstīties lēnāk.
Samazināta koncentrēšanās spēja: Ekrānos redzamais ātri mainīgais saturs var veicināt bērna grūtības koncentrēties uz ilgstošiem uzdevumiem.
Radošuma un problēmu risināšanas spēju samazināšanās: Tā vietā, lai bērns pats risinātu problēmas vai iesaistītos iztēles rotaļās, digitālās ierīces bieži piedāvā gatavas atbildes vai pasīvu izklaidi.
Tomēr ir arī pozitīvi aspekti – kvalitatīvs un vecumam atbilstošs digitālais saturs var palīdzēt bērniem apgūt jaunas prasmes, piemēram, burtus, ciparus vai svešvalodas.
Ekrāna laika ietekme uz emocionālo stāvokli un sociālo uzvedību
Digitālo ierīču pārmērīga izmantošana var radīt negatīvas sekas bērna emocionālajā un sociālajā attīstībā:
Miega problēmas: Zilā gaisma no ekrāniem var traucēt miega ciklus, jo tā kavē melatonīna – miegu regulējošā hormona – izdalīšanos, izraisot grūtības aizmigt un traucētu miega kvalitāti.
Uzvedības grūtības: Bērniem, kuri daudz laika pavada pie ekrāniem, var rasties problēmas ar impulsu kontroli un paaugstinātu aizkaitināmību.
Sociālo prasmju trūkums: Tieša mijiedarbība ar citiem cilvēkiem, kas ir būtiska empātijas un sociālās izpratnes veicināšanai, var tikt aizstāta ar laiku pie ekrāniem, kas ne vienmēr veicina bērna sociālo attīstību.
Pozitīvas iespējas, ja ekrānu lieto kontrolēti
Ja ekrāna laiks tiek izmantots gudri un kontrolēti, tam var būt arī pozitīvi rezultāti:
Izglītība: Ir pieejamas daudz izglītojošu lietotņu un programmu, kas palīdz bērniem attīstīt valodas, matemātikas un citas akadēmiskas prasmes.
Radošums: Digitālās tehnoloģijas var veicināt bērna radošumu, ļaujot viņam radīt mākslas darbus, mācīties programmēt vai izmantot interaktīvas rīkus.
Ģimenes kopīga laika pavadīšana: Kopīga filmu skatīšanās vai interaktīvas spēles ar ģimeni var kļūt par vērtīgu kopā būšanas pieredzi.
Praktiski padomi vecākiem
Lai palīdzētu bērniem izmantot ekrānus veselīgi un līdzsvaroti, vecāki var rīkoties šādi:
Nosakiet robežas: Ieviesiet noteikumus par ekrāna laiku, atbilstoši bērna vecumam un PVO ieteikumiem.
Prioritizējiet kvalitatīvu saturu: Pārliecinieties, ka bērns patērē tikai vecumam atbilstošu un izglītojošu saturu.
Veiciniet alternatīvas nodarbes: Piedāvājiet bērnam piedalīties fiziskās aktivitātēs, spēlēt galda spēles vai piedalīties radošās nodarbēs, lai samazinātu laiku pie ekrāna.
Ieviesiet tehnoloģiju brīvas zonas: Piemēram, ierobežojiet ekrānu lietošanu guļamistabās un ēdienreizēs.
Rādiet piemēru: Vecākiem pašiem jākontrolē savi ekrāna lietošanas paradumi, jo bērni tos atdarina.
Lai gan tehnoloģijas ir vērtīgs rīks mācībām un attīstībai, to ietekmi uz bērna fizisko, emocionālo un kognitīvo attīstību nedrīkst ignorēt. Vecāku atbildība ir veidot veselīgus ieradumus, ierobežojot ekrāna laiku un veicinot aktīvu dzīvesveidu, kas palīdz bērnam harmoniski augt un attīstīties. Tehnoloģiju izmantošana ar mēru un gudra pieeja var nodrošināt, ka bērni gūst no tām maksimālu labumu bez negatīvām sekām.
