Viņu mājās pie gultas ir grāmatu kalns. Ko lasa TV personība Kristīne Žilde-Krēvica?

Kristīne saka, ka viņi ir tajā feinajā vecumā, seši un septiņi gadi, kad kāri tver katru vārdu, tāpēc pie gultas viņu mājās ir liels grāmatu kalns. Kad katra grāmata tajā ir pārlapota, tās ceļo atpakaļ uz bibliotēku, lai tiktu nomainītas pret nākamo porciju. Lai arī patlaban Kristīnei neatliek daudz laika pieaugušo grāmatām, spilgti palikušas atmiņā dažas no tām, kas lasītas pēdējos gados.

Nora Ikstena. Mātes piens

Izdevējs: Dienas grāmata

Esmu no tās paaudzes, kas piedzima vēl okupācijā, bet staigāt un domāt iemācījās jau brīvā Latvijā. Tas liek jo īpaši sāpīgi izjust to, kā mātēm bija laist pasaulē un audzināt bērnus padomju laikā – nīstot režīmu, bet nespējot to sagraut. Tas drīzāk varēja sabradāt pašu. Vērtīga lasāmviela, lai vēl vairāk novērtētu brīvību, kuru mums jāturpina sargāt katru dienu.

Zane Daudziņa. Mans kara gads

Izdevējs: Zvaigzne ABC

Tas, ka Zane Daudziņa ir ne vien lieliska aktrise un runas pedagoģe, bet arī grāmatu autore, nu jau nevienam nav noslēpums. Man ļoti mīļa ir šī viņas grāmata, jo tā uz papīra burtiski izklāj lielu daļu tās tumsas, to baiļu un šausmu, kam cauri gāju arī es. Bet pāri visam tās lappusēs jaušama cerība uz gaismu un mīlestību, pie kuras mums neatlaidīgi jāturas. Iespējams, tagad, kad ASV atbalsts Ukrainai zūd, vēl spēcīgāk nekā jebkad. 

Mišela Obama. Izaugt

Izdevējs: Zvaigzne ABC

Bijušās ASV pirmās lēdijas personība mani fascinēja, viņai vēl esot amatā, taču grāmata ļauj Mišelu Obamu iepazīt kā pavisam vienkāršu afroamerikāņu meiteni no Čikāgas, kura vēl nenojauš, ka viņas dzīvesstāstam vēlāk lemts pārrakstīt vēsturi. Lasot viņas memuārus, neviļus jādomā par skumjo kontrastu – inteliģences un morāles regresu, kas pašlaik vērojams Baltajā namā. 

Hāleds Hoseīni. Tūkstoš sauļu mirdzums

Izdevējs: Zvaigzne ABC

Romāns, kas iemantojis pasaules slavu, atkal kļuvis skaudri aktuāls, kopš Afganistānā pie varas atgriezies radikālais islāma grupējums Taliban. Valsts, kas savulaik viena no pirmajām piešķīra tiesības sievietēm vēlēt, tagad atmesta dziļā pagātnē, kur sievietes faktiski kļuvušas neredzamas. Ziņu lentēs mēs gandrīz nedzirdam afgāņu sieviešu traģēdiju, jo viņu balsis ir apklusinātas, viņām liegta izglītība, darbavietas, piekļuve veselības aprūpei, pat iespēja vienkārši atrasties parkā. Neslēpšu – tāpat kā citu Hoseīni meistardarbu Pūķa ķērājs, arī šo grāmatu lasīt ir grūti, bet ļoti vajadzīgi, lai pavērtu priekškaru uz to netaisnību, kas vērsta pret katru afgāņu sievieti.