Plastikas ķirurgs nosauc primāro lietu, kas palīdz izskatīties jaunākam: Hārvardā tam piekrīt

Viņu pieejas var šķist neparastas, taču galvenais mērķis - iegūt vairāk enerģijas un izturības - daudziem uzņēmējiem paliek aktuāls. Kurš gan negrib justies jaunāks un mundrāks? Bet vai tiešām, lai to izdarītu, jāķeras pie plazmas infūzijām, desmitiem tablešu un stingra miega režīma?

Plastikas ķirurgs Entonijs Juns, kurš labi pārzina galējās metodes cīņā pret novecošanu, nesen CNBC paziņoja, ka cilvēki, kuri tiecas saglabāt jaunību, bieži ignorē vienu spēcīgu un pilnīgi bezmaksas veidu, kā izskatīties un justies jaunākiem.

Kā domas ietekmē novecošanās procesu

"Viena no pārsteidzošākajām un bieži aizmirstākajām lietām, ko esmu atklājis, ir tā, ka jūsu dvēseles stāvoklis var radīt brīnumus ar jūsu fizisko ķermeni," raksta Dr. Juns. "Tas, kā mēs domājam, atspoguļojas mūsu ķermeņos."

Protams, fitness, medicīniskie preparāti un ķirurģiskas iejaukšanās var ietekmēt ārējo izskatu un pašsajūtu. Taču, pēc Juna teiktā, mūsu attieksmei ir ne mazāk svarīga loma jaunības saglabāšanā.

Uzņēmējiem, kuri tiecas uzturēt enerģiskumu un novērst fiziskas pārmaiņas, tas var šķist pārāk abstrakti. Tomēr zinātniskie pētījumi liecina, ka Juns ne tikai saka patīkamas banalitātes. Vadošās universitātes apliecina, ka jūsu domāšana - bez jebkādām izmaksām un medicīniskām iejaukšanās reizēm - būtiski ietekmē organisma spēju pretoties novecošanai.

Kāpēc japāņi noveco citādi?

Būdama aspirante, Jeilas universitātes psiholoģe un rakstniece Beka Levī devusies uz Japānu, lai uzzinātu, kāpēc šīs valsts iedzīvotāji dzīvo ilgāk par citiem. Viņa cerēja rast atbildi viņu uzturā vai fiziskajos paradumos, bet galvenais atklājums bija viņu attieksme pret novecošanu. Lielākā daļa japāņu pieņem novecošanās procesu, nevis baidās no tā.

"Japāņi menopauzi pārāk nedramatizē, uzlūkojot to kā dabisku dzīves posmu, atšķirībā no ASV, kur to bieži uztver kā pusmūža problēmu. Līdz ar to japāņu sievietes ievērojami retāk izjūt karstuma viļņus un citus menopauzes simptomus nekā amerikānietes," ntervijā Jeilas sabiedrības veselības skolai norādīja Levi.

Atgriezusies ASV, Levija fokusēja savu pētījumu uz saiknēm starp attieksmi pret novecošanu un reālajām fizioloģiskajām pārmaiņām. Viena eksperimenta ietvaros viņa un viņas komanda novēroja 660 Ohaio iedzīvotājus 23 gadu garumā, pētot viņu uzskatus par novecošanu un veselības stāvokļa izmaiņām.

Ko saka Jēlas un Hārvarda universitātes pētījumi

Rezultāti bija iespaidīgi. Cilvēki, kas pret novecošanu izturējās pozitīvi, dzīvoja vidēji 7,5 gadus ilgāk nekā tie, kas to uztvēra negatīvi.

Pozitīvās domāšanas ietekme uz dzīves ilgumu pārsniedza pat arteriālā spiediena vai holesterīna līmeņa ietekmi - šos faktorus pievienoja ne vairāk kā četrus gadus. Turklāt viņš bija lielāks par tādiem vispārzināmiem riskiem kā aptaukošanās vai smēķēšana, kas dzīvi saīsina par aptuveni trim gadiem.

Skeptiski noskaņotiem ir vērts pievērst uzmanību kādam citam Hārvarda pētījumam, kas aptvēra gandrīz 14 000 pieaugušo. Tā rezultāti apliecināja, ka tiem, kuri pret novecošanu izturējušies optimistiski, bijis par 43% mazāks nāves risks četru gadu laikā. Turklāt viņi demonstrēja labāku psiholoģisko stāvokli.

Tātad abi pētījumi liecina, ka pozitīva novecošanās uztvere reāli palēnina tās procesu.