Kā bērnam pateikt par tēta vai mammas nāvi? Un kā dzīvot tālāk?
Dzīvē nav lielāka pārbaudījuma par tuvinieka zaudējumu, un vēl sarežģītāk ir, ja šis zaudējums jāizskaidro bērnam un jāpalīdz viņam pārstrādāt emocijas. Ar pacietību, mīlestību un atbalstu iespējams kopīgi pārvarēt šo grūto posmu.
Vecāka nāve ir ne tikai sāpīgs emocionāls trieciens, bet arī izaicinājums saglabāt stabilitāti ģimenes dzīvē. Bērns var justies apjucis, skumjš vai pat dusmīgs, un vecākam, kurš paliek viens, bieži vien ir grūti rast pareizos vārdus, lai mierinātu un palīdzētu saprast notikušo. Turklāt vecākam arī pašam ir jārod spēks turpināt dzīvi un nodrošināt bērnam drošu un mīlestības pilnu vidi.
Piedāvājam 15 pārdomātus padomus, kas palīdzēs ģimenei iziet cauri šim grūtajam posmam.
Kā bērnam pateikt par tēta vai mammas nāvi
1. Atrodiet mierīgu un drošu vidi
Izvēlieties vietu, kur nav traucējošu faktoru, piemēram, televizora vai citu cilvēku klātbūtnes. Pārliecinieties, ka bērns var justies emocionāli droši un ka arī jūs esat noskaņots maksimāli mierīgi, cik nu šajā situācijā tas iespējams. Fizisks kontakts, piemēram, apskāviens vai rokas turēšana, var bērnam palīdzēt sajust jūsu atbalstu.
2. Izsakieties skaidri un vienkārši
Bērniem var būt grūti izprast abstraktus jēdzienus, tāpēc svarīgi ir izmantot konkrētu valodu. Piemēram:
- Ja nāve notikusi slimības dēļ, paskaidrojiet, ka dažas slimības ir ļoti smagas un ārstiem nav iespējams palīdzēt.
- Izvairieties no teicieniem, piemēram, “aizgāja mūžībā” vai “aizgāja gulēt uz visiem laikiem”, jo bērni to var saprast burtiski un baidīties no miega vai cilvēku aiziešanas.
3. Ļaujiet bērnam izteikt emocijas
Kad bērns dzirdēs šīs ziņas, viņš var reaģēt dažādi — raudāt, klusēt vai pat izturēties tā, it kā nekas nebūtu noticis. Visas reakcijas ir normālas. Ļaujiet bērnam izjust savas emocijas un paskaidrojiet, ka ir pilnīgi pieņemami būt skumjam vai dusmoties.
4. Atbildiet uz jautājumiem
Bērni var uzdot jautājumus, piemēram:
- “Kāpēc viņš nomira?” vai “Kur viņš ir tagad?” Atbildiet pēc iespējas godīgāk, taču izvairieties no pārāk detalizētas vai biedējošas informācijas. Piemēram:
- “Tētis (vai mamma) vairs nejūt sāpes un nav ar mums, bet mēs viņu vienmēr atcerēsimies.” Ja bērns jautā par pēcnāves dzīvi, jūs varat dalīties savā pārliecībā vai atstāt vietu interpretācijai: “Daži cilvēki tic, ka cilvēks pēc nāves dzīvo citā vietā, bet mēs viņu vienmēr jutīsim savās atmiņās.”
5. Izrādiet savas emocijas
Parādiet bērnam, ka arī jūs pārdzīvojat. Piemēram, sakiet:
- “Es arī esmu ļoti skumja, jo ļoti mīlēju tēti. Tas ir normāli raudāt vai justies apjukušai.”
Tas palīdzēs bērnam saprast, ka skumjas nav vājuma izpausme, bet gan normāla reakcija uz zaudējumu.
Kā palīdzēt bērnam tikt galā ar bēdām un citām izjūtām
6. Iedrošiniet runāt par tēti (vai mammu)
Atmiņas par zaudēto tēti vai mammu var palīdzēt bērnam tikt galā ar zaudējumu. Jūs varat sākt sarunu, piemēram:
- “Vai atceries, kā tētis mācīja tev braukt ar velosipēdu? Tas bija tik jautri.” Tas ne tikai ļaus bērnam dalīties atmiņās, bet arī parādīs, ka tēta (mammas) pieminēšana nav tabu.
7. Veidojiet rutīnu un stabilitāti
Zaudējuma laikā bērnam var šķist, ka visa pasaule ir mainījusies. Regulāra rutīna — piemēram, ikdienas maltītes, spēles un gulētiešanas rituāli — rada sajūtu, ka dzīve turpinās un ir paredzama.
8. Sniedziet emocionālu un praktisku atbalstu
Dažkārt bērniem ir grūti izteikt savas jūtas vārdos. Zīmēšana, dziesmas vai spēles var būt labs veids, kā izpaust emocijas. Piemēram, bērns var uzzīmēt savu ģimeni vai dalīties ar sajūtām caur leļļu spēli.
9. Apsveriet profesionālu palīdzību
Ja bērns ir ļoti skumjš, ilgstoši nerunā par notikušo vai viņa uzvedība būtiski mainās (piemēram, viņš kļūst noslēgts, agresīvs vai pārāk pielīpošs), iespējams, ir nepieciešams psihologa atbalsts. Speciālists var palīdzēt bērnam izprast un pieņemt zaudējumu veselīgā veidā.
Kā mammai (tētim) dzīvot tālāk un aizvietot mirušo vecāku
10. Pieņemiet, ka jūs nevarat būt "abi vecāki"
Jūs varat būt tikai jūs pati — mīloša un rūpīga mamma (vai tētis). Nevajag mēģināt pieņemt tēta lomu vai izlikties, ka tēta zaudējums nav svarīgs. Labāk koncentrējieties uz to, lai sniegtu bērnam atbalstu, kāds viņam nepieciešams.
11. Meklējiet atbalstu sev
Jūs arī pārdzīvojat zaudējumu, un jums ir svarīgi atrast laiku, lai rūpētos par sevi. Runājiet ar uzticamiem draugiem, ģimenes locekļiem vai terapeitu. Veselīga emocionālā stāvokļa uzturēšana palīdzēs jums labāk rūpēties par bērnu.
12. Veidojiet pozitīvas tradīcijas
Jaunas ģimenes tradīcijas palīdzēs veidot jaunas atmiņas un stiprināt saikni starp jums un bērnu. Piemēram, varat ieviest iknedēļas "mammu un bērnu dienu", kad darāt kaut ko kopā, piemēram, gatavojat vakariņas vai ejat dabā.
13. Stipriniet saikni ar citiem cilvēkiem
Bērnam svarīgi redzēt, ka viņu atbalsta arī citi. Vecvecāki, radinieki vai ģimenes draugi var palīdzēt sniegt papildu rūpes un atbalstu. Tas var arī bērnam kompensēt trūkstošo tēta klātbūtni.
14. Dodiet sev laiku un esiet pacietīga
Tēta zaudējums ietekmēs jūs abus ilgtermiņā. Ir svarīgi pieņemt, ka šis ceļš būs sarežģīts un ka tas prasa laiku. Ja rodas grūtības, atgādiniet sev, ka jūs darāt visu iespējamo, lai palīdzētu bērnam.
15. Saglabājiet tēta (vai mammas) piemiņu
Veidojiet atmiņu albumu vai īpašu vietu mājās, kur tiek glabātas tēta fotogrāfijas un priekšmeti. Tas palīdzēs bērnam saglabāt emocionālu saikni ar tēti un atcerēties viņu pozitīvā gaismā.
