Skursteņslauķis skaidro, kāpēc nav ieteicams kurināt krāsni ar slapju malku
Slapjā un lietainā vasara satrauc ne tikai lauksaimniekus, bet arī skursteņslaucītājus jeb kā ierasts saukt tautas valodā – skursteņslauķus. Galvenais Latvijas skursteņslaucītājs Andris Duļbinskis bažīgi noraugās uz daudzajām slapjās malkas grēdām, kas paredzētas šā gada rudens un ziemas mēnešiem.
“Pirmkārt, tas ir neracionāls malkas izlietojums. Izkurinot vienu malkas klēpi, mēs saņemam mazāku siltuma atdevi. Otra lieta – veidojas pastiprināti sodrēji, kas nozīmē, ka dūmo krāsnis un telpā nāk dūmi, bet vistrakākais, ja sodrēji aizdegas, jo tad izceļas ugunsgrēks! Un tas jau ir pavisam cits stāsts,” TV24 raidījumā “Uz līnijas” stāsta biedrības “Latvijas Skursteņslaucītāju amata brālība” valdes priekšsēdētājs Andris Duļbinskis.
Lai pasargātu skursteni un būtu mazāka iespēja aizdegties, ir speciālas dūmvadu caurules, kuras ievieto skurstenī. Ja tās ievieto nepareizi, skursteņslauķiem ir grūtāk skursteņus iztīrīt. Tiesa, Duļbinskis atzīst, ka iedzīvotāji kļūst aizvien apzinīgāki un seko līdzi apkures sistēmas darba kārtībai, tajā skaitā arī skursteņiem.
Uz jautājumu, ar ko labāk kurināt – malku vai briketēm, skursteņslauķis saka: galvenais, lai ir sausa. Un ir jāsaprot, ka nedrīkst pārkurināt, piemēram, ozols un bērzs, ir ļoti spēcīga malka, ar to jābūt uzmanīgiem. Arī ar briketēm jābūt uzmanīgiem un jāatceras, ka tās degs tieši tik ilgi – 8 vai 12 stundas, cik norādīts uz iepakojuma.
Cilvēkiem, kuru mājas skursteņos iemetas bites vai kāda cita dzīvā radība, skursteņslaucītājs iesaka nesteigties ar skursteņa tīrīšanu, bet pagaidīt, kad rudenī bites vai citi kukaiņi aizlido prom. Viena no sentēvu metodēm skursteņu tīrīšanā esot zaļu kartupeļu mizu bēršana uz oglēm. To apstiprinājusi arī farmācijas doktore Vija Eniņa, kura to praktizējusi savā lauku īpašumā. “Kartupeļu mizās ir daudz kālija, dedzinot izveidojas kālija sārms, kas ir stiprs tīrītājs. Bet tā nav panaceja, nevajadzētu pārlieku aizrauties,” piebilst Duļbinskis.
