Nevēlamais viesis dārzā: efektīvas metodes, kā atbrīvoties no Spānijas kailgliemeža
Latvijā strauji izplatās invazīvie Spānijas kailgliemeži – mitrie laikapstākļi ir radījuši ideālus apstākļus šī kaitēkļa vairošanai, tāpēc arvien aktuālāks kļūst jautājums: kā ar tiem cīnīties?
Spānijas kailgliemezis ir invazīva suga, kuras pieaudzis īpatnis sasniedz 7–14 cm garumu. Tā krāsa ir mainīga – visbiežāk brūngani netīri pelēkzaļa, taču var būt arī oranžīga, brūngana, pelēka vai pat melna. Gliemeža pēda ir gandrīz balta vai pelēka, bez rieviņām, ar pārsvarā bezkrāsainām gļotām, bet uz ķermeņa virsmas tās ir dzeltenīgas vai oranžīgas. Ķermeni klāj lieli, iegareni kārpiņveida izcilnīši, bet jaunajiem gliemežiem abos sānos redzamas tumšas joslas, kas pieaugot izzūd.
Kā Jauns.lv norāda Dabas aizsardzības pārvaldē, pirmo reizi Spānijas kailgliemežus pie mums konstatēja 2009. gadā Pastendē, pēc tam 2010. gadā Jelgavā, taču pēdējos gados Spānijas kailgliemeži veic savu “uzvaras gājienu”, ieviešoties un esot redzami visu reģionu dārzos, apstādījumos, pilsētvidē un jau arī mežos: “Tā kā viens Spānijas kailgliemezis gada laikā var izdēt pat 500 olas, to klātbūtni cilvēks ātri pamana īpašumā. Un liels vairums sugas pārstāvju var nodarīt pat 50 % postu ražai.”
Arī Dabas aizsardzības pārvaldes LIFE IP LatViaNature Invazīvo sugu nodaļas vadītāja Santa Rutkovska Jauns.lv atzīst, ka jau šobrīd šī suga strauji izplatās visā Latvijā. "Situācija šogad ir būtiski pasliktinājusies, par ko liecina arī iedzīvotāju ziņojumi vietnē www.invazivs.lv,” norāda Rutkovska. Viņa atzīmē, ka dati par Spānijas kailgliemeža novērojumiem pēdējos gados liecina, ka 2023. gadā Latvijā veikti 142 novērojumi, 2024. gadā — 106 novērojumi, bet līdz šī gada 16. jūlijam — jau 574 novērojumi.
Rutkovska uzsver, ka viens no galvenajiem ietekmējošajiem faktoriem ir laikapstākļi. “Mitrums nodrošina Spānijas kailgliemezim (un patiesībā arī visiem gliemežiem) labvēlīgus dzīves apstākļus. Sausās un karstās vasarās to ir būtiski mazāk, jo gliemji vienkārši ir paslēpušies un no slēptuvēm izlien tikai vakaros, pēc lietus. Arī vairošanās sausos gados ir mazāk aktīva,” skaidro Rutkovska.
Viņa piebilst, ka arī iepriekšējo gadu veiktās vai neveiktās apkarošanas darbības ietekmē situāciju. “Ir gadījumi, kad cilvēki raksta, ka pagājušajā gadā bija tikai daži gliemji un tam pievērsa nepietiekamu uzmanību, bet šogad — notikusi eksplozija. Tāpat arī nereti gliemjus cilvēki salasa un vienkārši izmet miskastē, piemēram, atvērta tipa komposta kaudzēs, grāvmalās vai krūmos. Diemžēl šādi gliemji atgriežas un turpina vairoties un ēst,” uzsver Rutkovska.
Kā liecina informācija Spānijas kailgliemeža izplatības kartē, visvairāk kailgliemežu savairojušies ap Rīgu, Jelgavu, Tukumu, Dobeli, Kuldīgu, Liepāju un Ventspili, kas liecina par īpaši augstu invāzijas intensitāti šajos reģionos.
Latvijas teritorijā kaitēklis galvenokārt tiek izplatīts ar podotajiem stādiem. Tāpēc Dabas aizsardzības pārvalde aicina iedzīvotājus rūpīgi pārdomāt, kur un kādus stādus iegādājas, nekautrēties un lieku reizi pārjautāt stādu tirgotājam, vai ar kāroto stādu netiks iegādāts arī šis kaitēklis.
Dabas aizsardzības pārvalde aicina ikvienu, kurš pamanījis sugas klātbūtni savā, cita īpašumā vai pilsētvidē, primāri par to ziņot, aizpildot vienkāršu anketu vietnē www.invazivs.lv un rīkoties jau tagad, lai iespēju robežās iznīcinātu ikvienu Spānijas kailgliemezi, jo to vairošanās spējas ir pārāk lielas, lai sugas apkarošanu atliktu uz vēlāku laiku. “Ja suga ir konstatēta savā īpašumā, aicinām arī pārrunāt šo situāciju ar kaimiņiem, jo gliemeži nepazīst Zemesgrāmatas robežas un noteikti ātri izplatīsies kaimiņu teritorijās. Turklāt sugas efektīgākai apkarošanai iesakām to veikt kopā ar kaimiņiem, turklāt kombinējot dažādas apkarošanas metodes,” uzsver Dabas aizsardzības pārvaldē.
Kā cīnīties ar Spānijas kailgliemežiem?
Cīņā ar Spānijas kailgliemežiem nav vienas universālas metodes – vislabākos rezultātus dod dažādu paņēmienu kombinēšana atbilstoši konkrētās teritorijas apstākļiem. Dažas metodes ir vienkāršas un videi draudzīgas, citas – efektīvākas lielākos apjomos vai specifiskos gadījumos. Zemāk apkopotas biežāk izmantotās metodes, kas palīdz ierobežot šī kaitēkļa izplatību un samazināt tā nodarīto postu.
Nolasīšana ar rokām
Roku darbs ir visdabiskākā, bet laikietilpīgākā metode cīņai ar kailgliemežiem. To visefektīvāk veikt agri no rīta, vakarā vai pēc lietus, apsekojot teritoriju un salasot visus gliemežus. Salasītos īpatņus jāiznīcina, piemēram, ievietojot slēgtā traukā. Lai samazinātu gliemežu izplatību, nolasīšana jāveic regulāri un ilgstoši.
Mehāniskā iznīcināšana
Mehāniskā iznīcināšana nozīmē kailgliemežus uzreiz nogalināt, nevis nolasīt. To vislabāk darīt agri no rīta, vakarā vai pēc lietus, kad gliemeži ir visaktīvākie.
Paslēptuvju un pievilinātājvielu izmantošana
Paslēptuves un pievilinātājvielas izmanto vietās, kur gliemežus grūti salasīt, vai kā papildmetodi. Tās izvieto mitrās, ēnainās vietās uz zemes (piemēram, dēļi, kastes), pievienojot pievilinātājus kā alu, barību vai raudzētu maizi. Šīs vietas regulāri pārbauda un gliemežus iznīcina.
Slīcināšanas slazdu izmantošana
Slīcināšanas slazdi ir vienkārša metode kailgliemežu iznīcināšanai – tos var gan iegādāties, gan izveidot pašam. Slazdos iepilda ūdeni ar pievienotu pievilinātājvielu (piemēram, alu), kā arī vara sulfātu (1%) vai sāli (10%), lai gliemeži noslīktu. Slazdi jāizvieto vietās, kur novērota invāzija, un regulāri jāpārbauda un jāatjauno.
Aizsargbarjeras
Aizsargbarjeras – fiziski vai ķīmiski šķēršļi ap teritoriju, lai ierobežotu gliemežu kustību. Noder arī zāles pļaušana un augsnes apstrāde, kas traucē kailgliemežu izplatībai un atvieglo citu metožu lietošanu.
Mājputnu izmantošana
Mājputnu izmantošana ir dabiska metode, jo kailgliemežus labprāt ēd vistas un pīles (īpaši muskuspīles un Indijas skrējējpīles). Tomēr tā ir ierobežota, jo putni barojas dienā, bet gliemeži ir aktīvi naktī. Jānodrošina, lai putni paliktu apstrādājamā teritorijā un būtu pasargāti no plēsējiem.
Parazītu izmantošana
Parazītu izmantošana ietver augu aizsardzības līdzekļa Nemaslug lietošanu, kas satur kailgliemežu parazītus – nemetodes. Šis preparāts Latvijā ir reģistrēts un pieejams iedzīvotājiem, un tas iedarbojas uz gliemežiem, kuru garums nepārsniedz 8 cm, tāpēc to ieteicams lietot agri pavasarī. Tā kā nemetodes dzīvo tikai vienu gadu, preparāts jālieto katru sezonu no jauna.
Dabisko ienaidnieku izmantošana
Dabisko ienaidnieku izmantošana balstās uz to, ka kailgliemežus ēd eži, putni, mežacūkas, abinieki, rāpuļi un skrejvaboles. Tomēr gliemeži nav neviena no tiem galvenā barība, turklāt pieaugušie īpatņi bieži ir par lielu. Neskatoties uz to, dabisko ienaidnieku piesaistīšana un piemērotas vides uzturēšana var palīdzēt ierobežot kailgliemežu izplatību.
Ķīmiskās izskaušanas metodes
Ķīmiskās izskaušanas metodes ir efektīvas Spānijas kailgliemežu ierobežošanai, taču tās jālieto piesardzīgi, jo var kaitēt videi un ne vienmēr ir piemērotas visām vietām. Tās ieteicams izmantot lielās teritorijās, kur citas metodes nav iespējamas. Pieejamo preparātu saraksts, to efektivitāte un lietošanas ieteikumi atrodami izdevumā “Spānijas kailgliemezis (Arion vulgaris) un citu invazīvo kailgliemežu sugas Latvijā un to ierobežošanas metodes”.
