"Atstāj plušķīti auto, kamēr pati aiziet vingrot!" Iedzīvotājs nikns - dzīvnieka pārkaršana var beigties ar nāvi
Dzīvnieka pārkaršana var beigties arī ar nāvi. Kāds mikroblogošanas vietnes X.com lietotājs dalījies savās dusmās, kas pārņēmušas, ieraugot, ka automašīnas salonā šorīt tiešos saules staros atstāts sunītis.
"Ļaudis, esiet atbildīgi pret to, ko esat pieradinājuši! Šorīt sporta zāles parkingā viena dura bija atstājusi savu plušķīti auto tiešos saules staros un aizgājusi vingrot. Atradu. Blisina savas teļa acis un "tur jau nav tāds karstums". Pasakains idiotisms," raksta vīrietis.
Kā Jauns.lv informē Rīgas pašvaldības policijā, gadījumā, ja iedzīvotāji redz, ka mašīnā īpašnieks ir atstājis savu mājdzīvnieku, bet pats aizgājis, tad pareizā rīcība būtu uzreiz zvanīt glābējiem pa vienoto ārkārtas tālruni 112.
Karstuma ietekme uz mājdzīvnieka ķermeni
Mājdzīvnieki mēdz ātrāk dehidrēties, kā arī ir vieglāk pakļaujas stresa stāvoklim, nekā cilvēki, tādēļ pārmērīgs karstums apvienojumā ar nemieru izraisa vēl stiprāku ķermeņa sakaršanu. Suns, atšķirībā no cilvēka nesvīst un spēj dzesēties tikai paātrināti un sekli elsojot, kas, savukārt, rada pārslodzi gan suņa sirdij, gan plaušām un rezultātā arī nervu sistēmai. Karstuma izraisītā dehidrācija un karstuma dūriens ietekmē suņa centrālo nervu sistēmu – tā var izraisīt vieglu dezorientāciju, muskuļu trīces un pat komu.Turklāt, meklējot glābiņu no karstuma – izmisīgi skraidot un skrāpējoties mašīnas salonā, suns ne vien pārkarst vēl straujāk, bet arī savainojas.
“Jau brīdī, kad cilvēks tikai apsver lēmumu karstā laikā atstāt savu mīluli vienu automašīnā, šo soli var klasificēt kā bezatbildīgu. Suns tiek pamests absolūti bezpalīdzīgā stāvoklī – dzīvnieks nespēj ne patstāvīgi tikt ārā no pārkarsušās automašīnas, ne pasaukt kādu palīgā glābt viņa, smagās mokās, dziestošo dzīvību,” iepriekš par šo tēmu izteicās kinoloģe un suņu audzētāja Liene Zariņa.
Mazie dzīvnieki - suņi un kaķi visbiežāk pārkarst ieslēgti slikti ventilējamās telpās, piemēram, automašīnās pie veikaliem. Kaķiem, tāpat kā suņiem, ir ļoti mazs sviedru dziedzeru skaits, līdz ar to liekais siltums praktiski netiek izdalīts ar sviedriem un organisms netiek dzesēts.
Pārkaršanas pazīmes
Dzīvnieki ir nomākti, saguruši, tiem ir nespēks, karsta āda, ātrs pulss un elpošana, var novērot muskuļu trīcēšanu un krampjus, acu un mutes gļotāda kļūst tumši sarkana vai zilgana.
Ko darīt, lai dzīvnieks nepārkarstu?
- Dodoties izbraukumā vai arī iepērkoties, neatstājiet mājdzīvnieku automašīnā, arī tad, ja logs ir pusatvērts!
- Dodiet dzīvniekiem pietiekami daudz auksta dzeramā ūdens un, ja ir iespējams, mainiet sasilušo ūdeni pret vēsu.
- Parūpējieties, lai dzīvniekiem ir iespēja patverties nojumē vai koku ēnā.
- Transportēšanas laikā transporta līdzeklī neievietojiet pārāk daudz dzīvnieku un nodrošiniet tiem ventilāciju. Ja transportēšanas laiks ir ilgs, centieties ik pēc laika apstāties, lai padzirdinātu dzīvniekus un izvēdinātu transporta līdzekli.
- Ja vien ir iespējams, dzīvniekus peldiniet.
- Ja mājdzīvnieki - suņi, kaķi u.c. tiek turēti dzīvoklī, mēģiniet ierīkot tiem guļvietu vēsākā telpā, piemēram, vannas istabā uz flīžu grīdas.
- Ja suns atrodas voljērā, jāparūpējas, lai tam būtu iespēja patverties no tiešiem saules stariem.
- Ja dzīvnieki ir nomākti, tiem ir nespēks, karsta āda, ātrs un sekls pulss un elpošana, muskuļu trīcēšana, krampji, kā arī acs un mutes gļotādas paliek tumši sarkanas vai zilganas, nekavējoties jāvēršas pēc palīdzības pie veterinārārsta un jārīkojas pēc veterinārārsta norādījumiem!
Ko darīt, kamēr atbrauc vetārsts?
Iespēju robežās jāpārtrauc karstuma un saules iedarbība uz pārkarsušo dzīvnieku - tas jānogādā ēnā vai vēsā, labi vēdinātā telpā. Pārkarsušo dzīvnieku vēlams apliet ar vēsu ūdeni vai arī likt vēsa ūdens kompreses. Dzīvniekam jānodrošina pēc iespējas mierīgāka vide bez papildus stresa faktoriem. Jānodrošina pieeja vēsam ūdenim, lai dzīvnieks varētu padzerties.
