Kur katrs skapis ir personība: kā Sandra Zaiceva iekārtojusi savu sapņu māju

>Ozols, ķiršu koki, sīpoliņābele, kas izvijusies kā bonzai kociņš, akas grodi, dūdojoši baloži un dažādu krāsu kaķi pagalmā. Lai gan Kuldes muiža atrodas pašā Kuldīgas centrā, šeit nepārprotami pārņem sajūta par laukiem, šķiet, šī māja novietota kaut kur Latvijas ainaviskajos plašumos. Žurnāliste, atpūtas vietas un zirgu staļļa Zirgzandales saimniece Sandra Zaiceva šo namu iegādājās pirms trim gadiem, un nu te izveidota šarmanta vieta, kur tiek uzņemti viesi un rīkoti dažādi pasākumi.

Sandrai kā senatnes vērtību cienītājai šķiet, ka Kuldīga ir skaistākā pilsēta Latvijā, un pirms pāris gadiem viņa sapratusi, ka vēlas uz Kuldīgu nevis tikai reizi gadā atbraukt pastaigāties, bet grib te dzīvot. Ja ne tagad – kamēr viņai zirgi –, tad vismaz vecumdienās. Kādā pilsētas apmeklējuma reizē viņa uzmanību pievērsusi gara būvapjoma ēkai ķiršu dārzā ar lielu ozolu pagalmā. Ja uz kāpnēm nesēdētu cilvēki ar pudelēm rokā, Sandra būtu gribējusi uzkavēties pie mājas ilgāk, kaut kas tik ļoti turp vilcis. Pēc gada viņa šo ēku ieraudzījusi sludinājumu portālā un bez apskates – jo iekšā vēl bijuši īrnieki – nopirkusi. Tikai pēc ēkas iegādes kļuva skaidrs, ka renovācijas darbi būs pamatīgi.

Tikpat kā muiža

Nams būvēts 1891. gadā kā dzīvokļu māja, iespējams, tuvumā esošās spirta rūpnīcas strādniekiem. Padomju laikā te bijuši astoņi dzīvokļi. Māja atrodas Kuldīgas vecpilsētā, kas ir pieminekļu zona, bet pati ēka nav arhitektūras piemineklis, tāpēc varēja atļauties izbūvēt verandas, kas izskatās autentiskas un bija Sandras sapņu mājas būtiska sastāvdaļa.

Verandas piebūvētas pagalma un dārza pusē, kā arī mansarda jumtā izveidotas logu izbūves – lukarnas, kas ir raksturīgs klasicisma arhitektūras elements. Abās mājas pusēs virs verandām jumts papildināts ar erkera tipa izbūvēm.

Ēkas koka konstrukcijas bija laika zoba pamatīgi bojātas, tāpēc renovācijas laikā tā daļēji tika nojaukta – palika tikai sienas. Jumts, sijas, spāres – viss tika noņemts un veidots no jauna. Namu no ārpuses nedrīkstēja siltināt, jo bija jāsaglabā esošās proporcijas, tāpēc tas siltināts no iekšpuses, veidojot vēsturisko sienu apdares imitācijas. Vēsturiskie dēļu griesti demontēti, notīrīti un pielikti atpakaļ.

Izdevies saglabāt daļu no vecā jumta seguma – ielas fasādes pusē ir vecie, atlasītie un notīrītie dakstiņi, pagalma pusē ieklāti jauni. Atjaunoti arī ēkas pamati, kas mūrēti no laukakmeņiem, tāpēc ir ļoti dekoratīvi. Visā mājā ielikti vēsturiskie futerlogi, kas izgatavoti no jauna pēc veco parauga un ir amatnieku roku darbs. Prasība pēc šādiem logiem ir obligāta Kuldīgas vecpilsētas namos.

Mājas fasāde krāsota ar lineļļas krāsu. Īstā toņa meklējumos tika izmēģināti ap divdesmit krāsu paraugiem, beigās esošo krāsu izvēlējās ēkas renovācijas arhitekts.

Pie mājas atjaunošanas projekta strādāja Guntis Grabovskis un Agnese Kalniņa no Arhitektu biroja MG Arhitekti. Ēkas atjaunošanā piedalījās izcili celtnieki Linde Būve no Kuldīgas, kas specializējas tieši veco māju restaurācijā, līdz ar to saimniecei tika aiztaupīta nogurdinošā visu būvrisinājumu saskaņošana ar būvvaldi. Turklāt renovācija un labiekārtošana aizņēma vien gadu, darbi noritēja ļoti ātri, objektā strādāja desmit cilvēki, kas savu darbu veica izcili kvaliatīvi.

Kad būvdarbi virzījās uz priekšu, ēka arvien vairāk un vairāk sāka līdzināties lauku muižiņai, tāpēc, kad bija jādomā viesu mājai nosaukums, tas radās pats no sevis – muiža KULDīgā.

Gan dekoratore, gan interjeriste

Galvenā ieeja mājā ir no ielas puses pagalma, bet otra – no dārza puses. Abās pusēs izveidotas verandas, caur kurām nokļūst mājas centrālajā daļā – plašajā zālē. Ēkas apdzīvojamā platība ir 400 kvadrātmetru, lai gan augšstāvā slīpo griestu dēļ daļa platības nav izmantojama. Pirmajā stāvā vienā pusē Sandra iekārtojusi mājokli sev, bet otrā ir vairāki apartamenti ar atsevišķām ieejām. Vienā pirmā stāva apartamentā var ienākt no divām pusēm – no iekšpuses un ārpuses. Savukārt mansardā izveidoti divi apartamenti – lielais (ar ēdamistabu, virtuvi, dzīvojamo istabu un guļamistabu) un mazāks, kas tiek dēvēts par jaunlaulāto istabu. Saimniece savā pašreizējā dzīvesvietā pieradusi pie plašām telpām, tāpēc sākumā šķitis, ka guļamistabas apartamentos būs ļoti mazas, tomēr izrādījās, ka visam nepieciešamajam vietas pietiek.

Kuldes muižā Sandra pati bijusi gan interjera dizainere, gan dekoratore. Ilgu laiku viņa vadījusi interjera un dizaina žurnālu Deko, vēlāk dekorējusi pasākumus savā atpūtas vietā Zirgzandales, tāpēc šī joma viņai ir tuva. Turklāt Sandrai ļoti patīk iekārtot interjerus, tāpēc arī muižā viss plūst un mainās un telpu iekārtojums jau piedzīvo otro un pat trešo, arvien izsmalcinātāko, kārtu.

Saimniece smej, ka viņas hobijs atrast antikvariātos kādu pērli pārvērties par nomācošu nodarbi, jo uz veikaliem vajadzīgo lietu meklējumos jau devusies kā uz darbu. Daudzas mēbeles un interjera elementi atrasti antikvariātos un lietoto mēbeļu veikalos – Talsu Skandināvā, Siguldas Furnitēkā, Saldus Kumodē.

Katram apartamentam saimniece devusi savu nosaukumu, piemēram, Zilā skapja rezidence vai Dzīve kā košums. Apartamentu odziņas ir oriģinālie skapji, kas katrs nācis no citas vietas. Divi ir krāšņi apgleznoti, zilajam skapim ir neparasts melleņu tonis, un tie ir pirmais elements telpā, kam pievērš uzmanību.

Visi apartamenti iekārtoti eklektiskā manierē, Sandrai raksturīgā interjera izveidošanas rokrakstā, miksējot senus priekšmetus ar mūsdienīgiem. Piemēram, Zilā skapja rezidencē ir modernāki interjera elementi, tajā pat vietu radis saimnieces iemīļotā zīmola Smeg ledusskapis oranžā krāsā, kas kādā lietotas tehnikas veikalā atrasts par desmit reižu zemāku cenu nekā oriģinālais.

Kuldes muižā viss pārdomāts līdz pēdējam sīkumam. Interesanti, ka nevienā apartamentā nav ne televizora, ne interneta pieslēguma, un tas, lai viesi patiesi atpūstos.

Arī šeit, tāpat kā savās Zirgzandalēs, saimniece nodarbojas ar viesmīlību, izīrē apartamentus viesiem un rīko pasākumus. Lielajā zālē, kurā var ievietot līdz piecdesmit sēdvietām, jau notikuši vairāki koncerti,  un veranda tad kalpo kā skatuve.

Savukārt pagalmā vēl top dārzs, te iekārtotas omulīgas atpūtas vietas. Pagalma dārza savdabīgs akcents ir ābele, kuras stumbrs horizontāli pieliecies zemei. Tā ir sīpoliņābele, vecumveca šķirne, Sandras atmiņas par bērnību, tāpēc tiek saglabāta, kaut vizuāli, pēc pašas saimnieces domām, te īsti neiederoties.  No ielas puses pagalma akcents ir ozols un aka zem tā, kas rada mazliet nostalģisku sajūtu.

Kuldes muiža joprojām ir procesā, te vēl ilgi viss mainīsies un kļūs arvien izsmalcinātāks. Taču nemainīgais vienmēr ir siltais miers, kuru te izstaro katrs telpu stūrītis.