Rinkēvičs skaidro: Latvija plāno ieguldīt 3,5% no IKP aizsardzībā un 1,5% drošības stiprināšanā

Kā trešdien preses konferencē pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) skaidroja prezidents, 3,5% no IKP tiks atvēlēti militārās aizsardzības izdevumiem, bet 1,5% tiks attiecināti.

"Tas nenozīmē, ka tā ir papildu nauda, tie [izdevumi] tiks attiecināti, iegrāmatoti, ieskaitīti," sacīja Rinkēvičs.

Viņš norādīja, ka NATO samita deklarācijā nav pārāk skaidri iezīmēts precīzs iedalījums, taču ar NATO ekspertiem par to daudz diskutēts, un, tad, kad notikšot reālā ieskaitīšana jeb iegrāmatošana, tiekot runāts par, piemēram, kiberaizsardzības pasākumiem, dažāda veida civilās aizsardzības pasākumiem. Arī atbalsts Ukrainai varot tikt ieskaitīts šajā kategorijā, pauda Rinkēvičs.

Prezidents atzīmēja, ka šeit nevarēšot attiecināt, piemēram, slimnīcu renovācijas vai kādus pasākumus, kas saistās ar kultūrmantojuma saglabāšanu militārās karadarbības laikā.

"Šīs lietas vēl tiek precizētas pēc NATO samita, par to pamatdiskusija bija, bet, protams, ka detaļas būs," sacīja Rinkēvičs, norādot, ka šajos izdevumos varot attiecināt arī, piemēram, lielu daļu no tā, kas patlaban tiek darīts, lai stiprinātu, apsargātu Latvijas Austrumu robežu.

"Mēs ļoti šobrīd runājam par šo procentuālo sadalījumu, aizsardzības finansējumu, kas ir pareizi, pārliecināts prezidents.

Bet galvenā problēma esot ne jau procenti, bet spēju attīstība - pretgaisa aizsardzība, droni, bruņoto spēku karavīru skaita palielinājums, Austrumu robežas militārā infrastruktūra un apsardzība. "Daudz būtiskākas ir spējas, ne tik daudz tas, ko attiecinās vai neattiecinās," norādīja prezidents, piebilstot, ka 1,5% no IKP neesot liela nauda, ko papildus dalīt, bet gan tas, ko papildu iegulda.

Prezidents atzīmēja, ka šis pagaidām ir diskutējams jautājums valdībai, kā arī par to vel būšot diskusijas NATO dalībvalstu starpā.

"Tie pirmie novērtējumi būs nākamgad, un, domāju, ka tur vēl būs korekcijas, jo gan jau būs kāda radoša 32 dalībvalstu pieeja, par ko mēs nevarēsim vienoties, un būs kas tāds, par ko vienosimies," sacīja Rinkēvičs, norādot, ka tā ir jauna pieeja, taču patlaban būtu jākoncentrējas uz reālām spējām, nevis to, kā dalīt šos procentus.

"Ar reālām spējām [..] mums vēl ir daudz problēmu, un mums ir vēl daudz kas jāattīsta," sacīja prezidents, atzīmējot, ka dronu karadarbība divu gadu laikā esot attīstījusies ļoti strauji.

Prezidents pauda, ka šo jautājumu varot atstāt debatēm uz augusta vidu, kad taps budžeta projekts.

Ministru prezidente norādīja, ka diskusija par 1,5% no IKP attiecināmajiem izdevumiem noteikti notiks. Viņa arī atzīmēja, ka viens no NATO mērķiem bija šajā kategorijā iekļaut militāro atbalstu Ukrainai.

Premjere pauda, ka Latvija pašlaik nodrošina militāro atbalstu Ukrainai 0,25% apmērā no IKP, taču Ukraina tiekot atbalstīta arī citos veidos, piemēram, nododot medicīnas iekārtas, kas netiek ieskaitīti šajos 0,25%.

"Visdrīzāk arī NATO šāds militārais atbalsts Ukrainai tiks ieskaitīts šajā 1,5% attiecināmo izdevumu komponentē," sacīja Siliņa, piebilstot, ka Latvija aizsardzībai nākamajā gadā tērēs 4,35% no IKP.

Reizē viņa piekrita prezidentam, ka svarīgas ir reālās spējas. "Mums ir svarīgi nodrošināt arī Austrumu robežas aizsardzību, arī no iekšlietu spēju puses, mūsu kiberdrošību, kas ne vienmēr iepriekš NATO formulās iekļāvās," sacīja Siliņa, norādot ka par 1,5% attiecināmajiem izdevumiem vēl diskutēs NATO eksperti, militāristi, drošības speciālisti.

Valdības vadītāja arī norādīja, ka viņa uzdevusi aizsardzības ministram un iekšlietu ministram kopā ar Finanšu ministriju izveidot drošības un aizsardzības fonda likumu, kurā tiktu pateikts, kas būs tās vajadzības, kurām tiks tērēts drošībai, kā tiks atlikts finansējums īpašā programmā, kurā varēs atbildēt arī uz šo jautājumu.

Siliņa atzīmēja, ka šobrīd Zemessardze palīdz robežsargiem, robežsargi pilda aizsardzības funkciju, aizsargājot no nelegālās migrācijas - šīs komponentes būs jāņem vērā, veidojot aizsardzības budžetu.

"Cilvēki bieži saka, ka sociālā drošība arī ir drošība - nē, tas šeit noteikti neietilps," uzsvēra premjere.

Kā vēstīts, saskaņā ar NATO samitā panākto vienošanos kopējie aizsardzības izdevumi sadalīti divās daļās, 3,5% no IKP atvēlot tiešajiem aizsardzības izdevumiem, bet vēl 1,5% novirzot ar aizsardzību saistītās infrastruktūras objektiem.