Toras upē ieviesti risinājumi ūdens kvalitātes uzlabošanai

Varētu domāt, ka Latvijā upes ir tīras, jo nekādi lieli ražošanas objekti to tuvumā kopš padomju laikiem netiek būvēti, taču, ielūkojoties virszemes ūdeņu kvalitātes kartē, nākas secināt, ka diezgan daudz ir tādu upju, kurās ūdens kvalitāte novērtēta kā vidēja vai pat slikta. Iemesli var būt dažādi, piemēram, lauksaimniecībā izmantotās ķimikālijas, kā arī organiskas izcelsmes piesārņojums, proti, trūdoši augi, skujas, kas nonāk upēs un ietekmē ūdens kvalitāti. Lai uzlabotu riska ūdensobjektu stāvokli Latvijā, jau kopš 2020. gada 19 organizācijas ir sākušas kopīgu Eiropas Savienības līdzfinansētu projektu “Latvijas upju baseinu apsaimniekošanas plānu ieviešana laba virszemes ūdens stāvokļa sasniegšanai”. LVM veiktie darbi Toras upē ir viena no vairākām šī projekta aktivitātēm.

Buferjosla piesārņojumam

Droši vien daudzi vispār nebūs neko dzirdējuši par Toras upīti, kas tek cauri LVM piederošam mežam. Tā ir Aģes pieteka, kurā tagad apmēram divu kilometru garumā ar LVM pūliņiem ir izveidota buferjosla ar mērķi mazināt dažāda piesārņojuma nonākšanu ūdenī. “Mēs tur izdarījām vairākas lietas. Pirmkārt, uzbūvējām sedimentācijas baseinus, kas kalpo kā buferis starp meliorācijas grāvjiem un ieteku upē, mazinot straumi un nosēdinot duļķes. Pie Toras upes un netālu esošajā Vidrižu masīvā uzbūvējām četru veidu sedimentācijas baseinus jeb dīķus, bet valsts mežzinātnes institūts “Silava” šajā projektā veic ūdens monitoringu, lai noskaidrotu, kura no šīm konstrukcijām ir visefektīvākā. Tā ir kompleksa sistēma, kas savienota ar meliorāciju. Jau grāvju tīrīšanas laikā varējām redzēt, ka baseini ātri vien bija pilni ar duļķēm, un tos vajadzēja tīrīt.

Otra lieta, kam nākas pievērst uzmanību, ir mežā augošie koki: skujkoki rada skābu augsni, bet lapu koki vairāk sārmainu. Ūdenim labāki ir lapu koki, kas nerada skābu vidi. Divu kilometru posmā gar upi aptuveni pirms 50 gadiem bija sastādītas egles, no kurām daļu pirms pusotra gada novācām un to vietā iestādījām upei vēlamos lapu kokus,” stāsta LVM Rietumvidzemes reģiona meža apsaimniekošanas plānošanas vadītājs Vilmārs Katkovskis. Pavisam šajā teritorijā iestādīti vairāk nekā 7000 dažādu sugu lapu koku: ozoli, kļavas, melnalkšņi un bērzi.

Laiks pētījumiem un pastaigām

Ar baseinu iekārtošanu un jaunu koku stādīšanu nekas nebeidzas, jo iecerēts Torā veikt regulāru monitoringu, kura mērķis ir fiksēt izmaiņas un vērtēt veikto darbu efektivitāti. Pirmie rezultāti redzami jau tagad, jo skābuma līmenis ūdenī kaut nedaudz, taču ir samazinājies. Būtībā šī patlaban ir paraugteritorija, kas Latvijas mērogā neko īpaši nemaina, taču ļauj veikt pētījumus un izdarīt secinājumus. Tieši gar Toru paredzēts būvēt Rail Baltica sliežu ceļu, un monitorings pavērs iespēju noskaidrot, kā tik smags transporta objekts ietekmē gruntsūdeņus.

Toras krastos paveikto var aplūkot ikviens interesents, jo piekrastē ir izveidota apmēram trīs kilometrus gara marķēta taka. Uzstādītas arī vairākas laipas grāvju un upes šķērsošanai un soliņš, kur piekusušam gājējam piesēst un atpūsties.