Kāpēc nesteigties ar tomātu stādīšanu? Agronoms Guntars Strauts skaidro, kāpēc un kā
Pavasarī rokas tā vien niez pēc darba dārzā, un tomātu audzētāji bieži vien steidzas ar stādīšanu. Tomēr Getliņi EKO agronoms Guntars Strauts uzsver – pacietība atmaksājas, jo pārsteidzīga stādīšana var apdraudēt ražu.
Māca Getliņi EKO siltumnīcas vadītājs, agronoms, tomātu audzēšanas entuziasts Guntars Strauts.
Nesteidzies ar stādīšanu
Cilvēki nereti vaicā, vai tomātus un gurķus var audzēt vienā siltumnīcā. Profesionālās siltumnīcās dažādas kultūras audzē atsevišķi, jo katrai pielāgo gaismu, temperatūru. Getliņi EKO vidējā gaisa temperatūra tomātam ir +20,5, gurķim +23,5 grādi. Mājas apstākļos temperatūru regulēt nevar, tāpēc vienā siltumnīcā var būt gurķi, tomāti, paprika un citi augi. Tomātu stādiņu zemē liec tikpat dziļi, kā tas ir audzis. Nav vajadzības tomātu stādīt dziļāk, jo tad augs veido papildu saknes, aizmirstot par augšanu. Guntars pats tomātus mājās nestāda ātrāk par 15. maiju, lai nenosaldētu pirmo ziedu.
Kā cīnīties ar kaitēkļiem?
Cīņā pret dažādiem kaitēkļiem Getliņi EKO siltumnīcās izmanto dabiskos aizsardzības līdzekļus – gurķu rindās palaiž plēsējērces, tomātos plēsējblaktis. Mazos kukaiņus speciāli baro, lai tie aug braši un ir spēks pārvietoties, meklējot sev ēdienu – augu kaitēkļus. Šādi augu aizsardzības līdzekļi ir ļoti efektīvi, bioloģiski un viegli lietojami, taču nav lēti. Agronoms iesaka cilvēkiem savās siltumnīcās plēsējblaktis ieviest jau augu stādīšanas laikā, pirms tomātus pārņēmušas tīklērces vai baltblusiņas, jo tad mazie palīgi vairs nespēs apturēt kaitēkļu armiju.
Laisti no rīta
Getliņi EKO siltumnīcās laistīšana notiek automatizēti, pilienu veidā, taču savā siltumnīcā Guntaram ir cita taktika. Tur tomāti aug 15 l podos, katrā podā ir divi augi. “Rēķinu, ka dienā augs izdzers 2–3 l ūdens, tāpēc no rīta podā ieleju 7 litrus. Augi dzers visu dienu un vakarā aizies gulēt pasausā augsnē. Tas samazinās iztvaikošanu un visādu puvju iemešanos. Ideālā variantā augi ir jālej no rīta, 2–3 stundas pēc saullēkta, taču nav jau variantu, jābrauc uz darbu… Vakarā gan augus laistīt nevajag, lai neiet gulēt ar slapjām kājām.”
Vēdināšana un mitrums
Siltumnīcu vajag vēdināt, bet caurvējš nav vēlams. “Augus salīdzinu ar sevi – ja man ir labi, arī augam būs labi. Ja siltumnīcā jūtos kā pirtī, tad augam ir tikpat slikti, ja man rauj kaklu no caurvēja, tad augu arī tas ietekmē,” saka speciālists. Pirmā pazīme, ka caurvējš ir par lielu, – ja tomātam lapas sarullējas uz augšu. Ideālā gadījumā siltumnīcas griestos ir lūkas. Karstais gaiss ceļas augšā, un, atverot lūkas, var dabūt laukā sutoņu, tātad ir mazāka iespēja, ka apdegs galotnes.
Siltā vasarā durvis var stāvēt vaļā visu laiku! Taču, ja uz nakti durvis aizver, tās jāatver jau pirms saullēkta, citādi, mitrumam iztvaikojot, rodas piemērota vide dažādu sēņu attīstībai, jo siltumnīcā ir silts un mitrs. Tādos apstākļos attīstās arī tomātu lakstu puve. Ja redzi, ka lakstu gali kļūst melni, bojātās lapiņas noņem, saliec maisā un nes prom no dārza. Puves skartos augus var profilaktiski apstrādāt ar kādu no kartupeļu lakstu puves preparātiem, taču neko citu diži mājas apstākļos izdarīt nevarēs, jo pret lakstu puvi izturīgu šķirņu nav.
