Ko baudījām un redzējām Kiprā. Šis ceļojums izmaksās pāris lieku kilogramu, bet noteikti ir tā vērts
Kipra jau sen ir izpelnījusies popularitāti tūristu vidū. Šeit ir daudz plusu: patīkams klimats, lieliskas pludmales, attīstīta tūrisma infrastruktūra, laba apkalpošana. Un vienkārši pārsteidzošs ēdiens! Pat ja mēs runājam par streetfood. Pēdējos gados Kipra ir veikusi spēcīgu izrāvienu vīna darīšanā, tāpēc šo galamērķi var droši ieteikt visiem gardēžiem.
Jā, šis ceļojums jums var izmaksāt pāris lieku kilogramu, bet tas ir tā vērts!
Es nolēmu braukt uz Kipru septembra beigās; zinoši cilvēki man bija stāstījuši, ka labākais laiks doties uz turieni ir rudens sākumā. Saule nav tik ļoti svilinoša, bet ūdens joprojām ir silts, var peldēties. Un pats galvenais – katru dienu visā salā notiek gastronomijas un vīna festivāli.
Kipra un Grieķija – mūžīgā konkurence
Kipru bieži salīdzina ar Grieķiju, un daudzējādā ziņā šīs valstis patiešām ir līdzīgas, taču dažos aspektos Kipra šajā sacensībā uzvar.
Pirmkārt, tā ir saulainākā no visām Vidusjūras salām. Tur ir 330–340 saulainu dienas gadā – vairāk nekā jebkur citur Vidusjūras reģionā. Peldēšanās sezona Kiprā ilgst no aprīļa beigām līdz novembra sākumam. Starp citu, visas pludmales šeit ir pašvaldības – ieeja jebkurā no tām, pat ja tā atrodas pretī luksusa viesnīcai, ir bez maksas.
Uz salas nav maksas ceļu, lai gan Kipras ceļi tiek uzskatīti par vieniem no labākajiem Eiropā. Sabiedriskais transports, protams, pastāv, taču to izmanto tikai daži cilvēki. Sala ir viena no pirmajām vietām pasaulē pēc automašīnu skaita – uz katriem 1000 iedzīvotājiem (ieskaitot zīdaiņus) ir 750 automašīnu. Tomēr iedzīvotāju šeit nav daudz – tikai 1,2 miljoni. Tā ir viena no visretāk apdzīvotajām valstīm Eiropas Savienībā, mazāk iedzīvotāju ir tikai Luksemburgā un Maltā.
Grieķiem un kipriešiem ir daudz kopīga. Viņiem ir līdzīga valoda, raksturs un mentalitāte, līdzīgas tradīcijas – abas tautas ir ļoti viesmīlīgas, mīl ballēties, dziedāt un dejot. Un abās valstīs ir īsts ēdiena kults. Taču kiprieši atšķirībā no grieķiem lieliski runā angliski – pat vecie vīri kalnu ciematā var paskaidrot sevi Šekspīra valodā. Tas ir mantojums no tā, ka Kipra ilgu laiku bija angļu kolonija.
Pēc vēstures un kultūras pieminekļu skaita Kipra, protams, atpaliek no Grieķijas. Fakts ir tāds, ka salu dažādos laikos aplaupījuši turki, franči, briti, zviedri... Simtiem vērtīgu Kipras eksponātu tagad atrodas Britu muzejā, Luvrā, Metropolitēna mākslas muzejā. Un slavenās mozaīkas no Pafosas Kiprā palikušas tikai tāpēc, ka tās tika atrastas 1962. gadā, pēc valsts neatkarības iegūšanas.
Taču Kipra ir daudz tīrāka nekā Grieķija – šeit ir tikai viena cementa rūpnīca. Un dzīve šeit ir daudz mierīgāka – noziedzības līmenis Kiprā ir 1/6 no Eiropas vidējā līmeņa. Ir arī citi labvēlīgi apstākļi, sākot ar nodokļu atvieglojumiem un beidzot ar draudzīgu attieksmi pret ārzemniekiem. Galu galā uz Kipru bēg cilvēki no dažādām valstīm un reģioniem. Un pati sala tagad ir sadalīta grieķu un turku daļās (Turcija ir okupējusi trešdaļu Kipras teritorijas). Tāpēc šeit viņi zina, ko nozīmē būt bēglim, un pret visiem iebraucējiem izturas ar lielu empātiju. Šī draudzīgā attieksme attiecas arī uz tūristiem. Un kas ir pirmais, ko var piedāvāt viesim? Tieši tā – gardu maltīti!
Zivis vai gaļa?
Kipriešiem ēdiens nav mērķis, lai piepildītu vēderu, bet līdzeklis, lai pasēdētu labā kompānijā un izbaudītu dzīvi. Populārais kipriešu teiciens siga-siga (“lēni”, “nesteidzies”) attiecas uz visiem dzīves aspektiem, tostarp gastronomiju. Pusdienas un vakariņas šeit ilgst stundām, un porcijas ir pārsteidzoši lielas. Kipras virtuve daudzējādā ziņā atgādina grieķu virtuvi, lai gan tā ir pārņēmusi arī citu valstu ietekmi, īpaši no Tuvajiem Austrumiem. Galvenā atšķirība starp Kipras un Grieķijas virtuvi ir bagātīgais citronu lietojums. Kiprā šo augli liek visos ēdienos, arī omletēs. Viņi mīl arī piparmētru un pievieno to, piemēram, tzaziki mērcei, savukārt grieķi tur izmanto dilles.
Kaut gan Kipra ir sala, zivis šeit nav ļoti populāras. Kā paši kiprieši joko: “Mēs esam pārāk slinki, lai dotos pie jūras.” Tāpēc pēc zivju ēdieniem ir jābrauc uz noteiktām vietām, piemēram, Latchi netālu no Pafosas.
Afrodītes vannu restorāns (Baths of Aphrodite Restaurant) ir nosaukts par godu galvenajai vietējai apskates vietai – grotai, kurā peldējusies mīlestības un skaistuma dieviete. Pati grota no šejienes nav redzama (tā ir paslēpta aiz bieziem eikaliptiem), bet no restorāna terases paveras lielisks skats uz jūru. No ārpuses šī iestāde izskatās diezgan pieticīga, taču neļaujiet tam jūs apmulsināt! Ēdiens šeit ir lielisks, un tā noformējums pārsteidz ar sirreālismu.
Psaropoulos Tavern, kas ir ģimenes uzņēmums jau 30 gadu, ir vēl viena populāra iestāde. Tā vienmēr ir pārpildīta – to iecienījuši gan tūristi, gan vietējie iedzīvotāji. Krāšņās zaļās gliemenes, garneles, zobenzivis, grilēti astoņkāji... Un porcijas ir milzīgas!
Bet kopumā kiprieši ir pārliecināti gaļas ēdāji. Nē, nē, veģetārieši šeit badā nenomirs, bet es pati biju lieciniece tam, kā cilvēki, kas jau gadiem nav ēduši gaļu, Kiprā nespēja tai pretoties – tā izskatījās un smaržoja tik apetītlīgi!
Salā galvenokārt ēd jēra, cūkas, vistas un kazas gaļu. Liellopa gaļa tiek uzskatīta gandrīz par delikatesi – Kiprā govju trūkst. Populārākais gaļas ēdiens ir kleftiko – jēra gaļa, kas daudzas stundas sautēta krāsnī uz lēnas uguns. Šī ēdiena nosaukums cēlies no grieķu vārda kleftis (“zaglis”). Tiek uzskatīts, ka to izgudrojuši bandīti. Viņi mēdza nozagt lopus ciematos, aiznest laupījumu tālu mežā un gatavot to māla krāsnī ar aizmūrētu ieeju, lai smaržas viņus nenodotu. Tagad mēs varam pateikties viņiem par šo gastronomisko izgudrojumu.
Visu ceļojuma aprakstu lasi žurnāla "Jauns OK" jaunākajā numurā, kas pieejams labākajās preses tirdzniecības vietās visā Latvijā. Lasi arī digitālo versiju un abonē Zurnali.lv
