Pieprasa vakcinēt mirušu kaķi: vai tiešām nāksies ekshumēt jau apraktu zvēriņu?

Paziņa pirms dažiem gadiem čipējis savu kaķi, jo laida ārā, un saņēmis ziņas no LDC par veicamajām potēm. “Kaķīti atrada nokostu (laikam lapsas), apglabāja. Bet ziņas nāk, jau ar draudiem par sodu. Saziņā tika skaidrots, ka kaķis miris (tikpat labi liktenis var būt nezināms un kaķa ķermenis neatrodas). Izrādās, kamēr miršanas fakts ar miruša čipota kaķa ķermeni nav fiksēts vetklīnikā, kaķis ir dzīvs,” raksta "Facebook" lietotāja ar segvārdu Džī Maple.

Raks kaķi ārā?

Un par miruša vai pazuduša kaķa nepotēšanu pienākoties sods. “Ja čipu neatradīsiet, sods jūsu mūža garumā katru 3. gadu, par neesošo kaķi. Jūs vairs nevarat vakcinēt mirušu ik pa trīs gadiem, būs palaista garām šī ik trīs gadu pote, jo kaķa nav. (..) Iestāde seko un sūta ziņas Latvija.lv. (..) Cik sapratu, šajā gadījumā vēl labi, paziņas ekshumēs kaķa ķermeni un aizvedīs uz vetklīniku miršanas reģistrācijai,” turpina Džī Maple.

Mācība esot skaidra, pat ja čipēts kaķis miris jūsu rokās mājās no vecuma, jāuzrāda veterinārajā klīnikā. Bet ko darīt ar sterilizētu un čipētu minci, kas pazudis, jo laists ārā, skaidrojuma likumā neesot.

Veterinārārste Lita Konopore, lūgta komentēt šos apgalvojumus, "Kas Jauns Avīzei" norāda, ka tā nav taisnība: “Ir skaidrojums – saimniekam jāpaziņo LDC, ka kaķis ir pazudis!  Ja kaķis atgriežas, jāpaziņo, ka ir atgūts.” To paredz Ministru kabineta noteikumi Nr. 359 "Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība".

Izņēmums ir bīstamie suņi

“LDC nav gaišreģu kantoris, lai zinātu, ka dzīvnieks ir miris. Paziņošana par suņa vai kaķa nāvi pilnībā gulstas uz īpašnieka pleciem, tas viņam pašam jāizdara 72 stundu laikā pēc nāves, piemēram, valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.latvija.lv. Pie veterinārārsta nav jāiet un dzīvnieka līķis nav tāpēc jāuzrāda,” teic Konopore. Arī tagad īpašnieks joprojām var reģistrēt sava dzīvnieka nāves faktu un norādīt LDC reģistrā to datumu, kad dzīvnieks ir miris.

Vienīgais izņēmums, kad dzīvnieka līķis jāuzrāda veterinārārstam, ir, ja suns ar Pārtikas un veterinārā dienesta lēmumu bijis atzīts par bīstamu. Tāda prasība noteikta, lai nepieļautu krāpšanos, kad bīstamu suni saimnieks deklarē kā mirušu, bet reāli tas ir dzīvs un turpina apdraudēt apkārtējos.

“Ir bijuši krāpniecības gadījumi, kad ir galīgais tiesas spriedums par bīstama suņa eitanāziju, un saimnieks izdomā no tā izvairīties, paziņojot, ka suns ir jau nomiris,” teic Konopore.

Obligāti pret trakumsērgu

Suņi, kaķi un mājas seski ir obligāti jāvakcinē pret trakumsērgu, arī tad, ja kaķis neiet ārā. Šīs prasības neievērošana var izmaksāt pat 1750 eiro, naudas sodus piemēro Pārtikas un veterinārais dienests.

LDC direktora vietniece Erna Galvanovska "Kas Jauns Avīzei" skaidro, ka LDC veic visu notikumu ar mājdzīvniekiem reģistrāciju datu bāzē, par ko īpašniekam nosūta informatīvu paziņojumu uz norādīto e-pastu.

Datu bāzē netiek reģistrēta nekāda informācija par naudas sodiem.  Dzīvnieka īpašniekam saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 359 "Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība" 16.8. punktu  patiešām ir jāpaziņo par dzīvnieka nāvi. Ja tas nav izdarīts, dzīvnieks formāli ir dzīvs. 

LDC arī sūta automātiski ģenerētus informatīvos atgādinājumus par potēm, piemēram: “Informējam, ka Jūsu mājdzīvniekam 981020000138169 pēc 30 dienām beigsies vakcinācijas pret trakumsērgu. Lūdzam laikus veikt dzīvnieka atkārtotu vakcināciju pret trakumsērgu un paziņot datu centram.”

Kas jāpaziņo datu centram

Dzīvnieka īpašniekam ir pienākums pašam paziņot LDC, ja:

• īpašuma tiesību maiņa (ja dzīvnieku pārdot, dāvina utt.)

• dzīvnieks nomiris

• pazudis vai atrasts

• mainās turēšanas adrese

• mainās turētājs, kad dzīvnieks dzīvos pie citas personas, kura nav īpašnieks

To var izdarīt Lauksaimniecības datu centrā, pie praktizējoša veterinārārsta par maksu, portālā Latvija.lv, pašvaldībā vai valsts un pašvaldības vienotajā klientu apkalpošanas centrā (ja noslēgts līgums ar LDC).