Robijs Viljamss uztraucas, ka nejauki cilvēki sāpinās viņa vecāko meitu. Viņa pārāk līdzinās tēvam

Popmūzikas ikona Robijs Viljamss baidās, ka viņa 13 gadus vecā meita Teodora “Tedija” Rouza ir pārāk līdzīga viņam pašam. Talantīgā atvase nesen demonstrējusi savas aktiermeistarības prasmes filmā “Tinsel Town” un sapņo kļūt par dziedātāju, tāpat kā viņas slavenais tēvs. Taču 51 gadu vecais Robijs labi pārzina slavas ēnas puses un meitā saskata daudz no sevis jaunībā. 

Viljamss stāsta: “Tedijai tas ir īpaši svarīgi. Kad es augu Stokā pie Trentas, arī es biju ārkārtīgi izsalcis pēc tā — lai kas tas arī būtu. Atceros, kā ceturtdienās skatījos “Top of the Pops” un domāju: kā, pie velna, man nokļūt tajā kastē istabas stūrī un kļūt par vienu no tiem cilvēkiem?”

“Taču nekad neesmu redzējis, ka tas būtu tik izteikti kā Tedijas gadījumā. Viņa man nesen atsūtīja īsziņu. Tas bija ceturtdien, sešas minūtes pēc diviem naktī un tur bija teikts: ‘Tēt, bet ja nu es nekļūstu par dziedātāju? Tās ir manas dzīves lielākās bailes.’ Viss ar lielajiem burtiem. ‘Ja nu es neesmu nekas?’ Es viņai atbildēju: ‘Mīļā, tu esi nepo-bērns [slavenu vecāku bērns – Red.]. Viss būs kārtībā.’”

Lai gan Robijs apzinās, ka Tedijai piemīt talants, viņa lielākās bažas ir par to, vai meitai pietiks emocionālā spēka tikt galā ar visu pārējo, ko prasa popzvaigznes dzīvesveids. Intervijā “The Scott Mills Breakfast Show” viņš atzina: “Vienīgais, kas mani patiesi uztrauc, ir tas, ka viņa ir ārkārtīgi jūtīga. Es pats esmu trakoti jūtīgs — dažiem tas šķistu pārmērīgi. Viņa ir vēl jūtīgāka par mani. Mani uztrauc, kā uz viņu iedarbosies vārdi. Man savulaik vienīgā izvēle bija — vai nu šis, vai preču krāmēšana “ASDA” veikalā. Es katru dienu izvēlējos šo ceļu, bet Tedijai ir iespējas izvēlēties. Mani uztrauc vārdi un ļauni cilvēki… lai gan īsti es pat nesatraucos — profesionālajā ziņā es viņu varu virzīt, un tur viss ir kārtībā. Taču pārējais, kas nāk komplektā… Ja skatās pāri visam — tā ir brīnišķīga dzīve un brīnišķīgs darbs. Tu vari pelnīt ar radošumu, un par to esmu ļoti pateicīgs un neticami laimīgs.”

Robijs, kurš jau nākamajā mēnesī atgriezīsies ar jaunu albumu “Britpop”, ar īpašu siltumu pastāstījis par tēva Pīta Konveja neseno vizīti viņa koncertā. “Manam tēvam diemžēl ir Parkinsona slimība,” viņš atzina. “Pēdējos pāris gadus viņš gandrīz nebija izgājis no mājas, tikai pavisam nedaudz, un kādu laiku pat nespēra ne soli no guļamistabas. Tad draugi viņu pierunāja iekāpt mašīnā un aizbraukt uz dēla koncertu.”

“Viņš no Stokas pie Trentas atbrauca uz Ņūkāslu ratiņkrēslā, sēdēja skatuves labajā pusē, ekrāna priekšā, un skatījās uz savu dēlu. Ik pa brīdim es aizgāju paskatīties, kā viņš jūtas. Un ikreiz, kad paskatījos viņam sejā, tur bija plašs, lepns, starojošs smaids. To es paturēšu sevī visu atlikušo mūžu.”

Pēc gadiem ilgas cīņas Robijs atzīst, ka atkal izbauda dzīvi — un priecājas par to, ka ir Robijs. “Tagad es saprotu, kāda dāvana man ir dota — mana karjera, mana dzīve un iespējas, kas man bijušas. Esmu pateicīgs un pārņem sajūta, cik ļoti man ir paveicies joprojām būt šeit.”