Trīs mūķenes kļūst par slavenībām, aizbēgot no Austrijas veco ļaužu pansionāta
Trīs sirmgalves mūķenes kļuvušas par slavenībām pēc aizbēgšanas no veco ļaužu pansionāta, lai atgrieztos savā bijušajā klosterī. Tiesa, vietējā katoļu baznīcas vadība par to nebūt nav sajūsmā.
88 gadus vecā māsa Bernadete, 86 gadus vecā māsa Regīna un 82 gadus vecā māsa Rita ir pēdējās trīs mūķenes, kas mitinās netālu no Zalcburgas esošās Elsbetenes klosterī, kas darbojās Goldenšteinas pilī.
Mūķenes apgalvoja, ka viņas 2023. gada decembrī uz pansionātu tika aizvestas pret savu gribu. “Mums neviens nejautāja,” sacīja māsa Bernadete. “Mums bija tiesības šeit dzīvot līdz mūža beigām, un tās tika pārkāptas.”
Šīs mūķenes lielu daļu dzīves pavadījušas Goldenšteinas pilī, kas kopš 1877. gada darbojās gan kā sieviešu klosteris, gan kā privāta meiteņu skola. Skola, kurā kopš 2017. gada uzņem arī zēnus, joprojām darbojas.
Māsa Bernadete šajā skolā ieradās 1948. gadā, viņas klasesbiedrene bija vēlāk pasaulslavenā austriešu kinoaktrise Romija Šnaidere. Māsa Regīna ieradās 1958. gadā, bet māsa Rita 1962. gadā. Vēlāk visas trīs ilgi tur strādāja par skolotājām, bet māsa Regīna kļuva par direktori.
Tomēr laika gaitā mūķeņu skaits samazinājās, līdz 2024. gada sākumā kopienu oficiāli likvidēja, bet atlikušajām mūķenēm piešķīra mitināšanās tiesības uz atlikušo mūžu, ja vien to atļauj viņu fiziskā un psihiskā veselība. Šo trijotni 2023. gada decembrī tika nolemts pārcelt uz katoļu pansionātu, kur viņas jutās dziļi nelaimīgas, vēsta BBC.
Septembra sākumā ar bijušo audzēkņu palīdzību viņas atgriezās klosterī. “Visu mūžu esmu bijusi paklausīga, taču tas bija par daudz,” atzina māsa Bernadete.
Kad viņas ieradās, pamestajā ēkā nebija ne elektrības, ne ūdens, savukārt pili pārņēmušās Reihersbergas abatijas prāvests Markuss Grasls, kurš nu ir mūķeņu priekšnieks, pauda neizpratni par viņu lēmumu atgriezties, to nodēvējot par “pilnīgi nesaprotamu” un “eskalāciju”. “Klostera telpas vairs nav izmantojamas un nekādā ziņā neatbilst pienācīgas aprūpes prasībām,” viņš paziņoja.
Grasls uzsvēra, ka pansionāts viņām nodrošināja visu nepieciešamo profesionālo aprūpi, tostarp medicīnisko, kā arī piebilda, ka daudzas mūķeņu vēlmes saistībā ar klostera nākotni tika ņemtas vērā, ieskaitot skolas darbības turpināšanu.
Taču grūtie apstākļi mūķenes neattur. Elektrības un ūdens padeve jau daļēji atjaunota, viņu atbalstītāji apgādā ar pārtiku, nodrošināti arī ārstu pakalpojumi.
Pie mūķenēm pastāvīgi nāk apmeklētāji, kuru skaitā ir daudzi viņu bijušie skolēni, kuri nebeidz viņas cildināt par milzīgo pozitīvo ietekmi uz savu audzēkņu dzīvi. “Goldenšteina bez mūķenēm vienkārši nav iespējama,” ir pārliecināta viena no mūķeņu audzēknēm.
