Pusgadsimts uz skatuves, un dzīves garša tikai saldāka. Dziedošā aktiera Andra Bērziņa atziņas
Senās atziņās slēpjas lielas dzīves gudrības, sapratis dziedošais aktieris Andris Bērziņš. Uz skatuves pavadīti jau 50 gadi, un viņš joprojām dzied, uzstājas un iedvesmo. Aktieris atzīst, ka gadi ir devuši ne tikai pieredzi, bet arī dziļāku izpratni par dzīvi un cilvēkiem.
Atziņu šajā dzīvē ir ļoti daudz, un man tās patīk, it īpaši tās, ko piefiksējuši gudri cilvēki jau pirms manis un kas savu aktualitāti nav zaudējušas gadsimtiem ilgi. Palasot kaut vai Viljama Šekspīra atziņas, šķiet, ka viņš runā par mūsdienām, piemēram, "mēs zinām, kas mēs esam, bet nezinām, kas varam būt" vai "mode spēj nonēsāt daudz vairāk apģērbu nekā cilvēks". Un vēl – "dzirkstošā vecuma balsī ieklausās vairāk nekā bravūrīgā un dedzīgā jaunības balsī, jo ar mirstoša cilvēka muti runā patiesība". Interesanti, ka jau tajā laikā Šekspīrs bija ievērojis, ka "katrā neprātā tomēr ir sava loģika". Ir pagājuši 450 gadi, pasaulē daudz kas mainījies, bet šie domugraudi nav zaudējuši savu aktualitāti un tik ļoti atbilst tam, kas notiek šobrīd. Te es gribu piekrist tiem gudrajiem cilvēkiem, kuri saka, ka pasaulē nekas nerodas no jauna, bet iet pa spirāli. Un, lasot Viljamu Šekspīru un vērojot sabiedrību, tas ir ārkārtīgi labi pamanāms.
Vēl viena lieta, ko es gribētu teikt, ir tas, ka ar gadiem cilvēks kļūst piezemētāks, gudrāks, zūd lielās jaunības ambīcijas, kad cilvēks priekšplānā izvirza vispirms sevi un tikai pēc tam citus. Kaut gan tie citi ir daudz svarīgāki par viņu. Jaunībā mākslinieki parasti saka "es un Šekspīrs, es un Rainis", bet, sasniedzot gudro vecumu, runā jau citādi un saka "Šekspīrs un es" vai "Rainis un es". To iemāca viedums un dzīves pieredze.
Ir arī daudz dzirdēts par to, ka cilvēki vecumdienās vai, aizejot pensijā, saka – vai, kā tas mūžiņš ir aizskrējis; kā viena diena! Bet tas nav pareizi. Būšu godīgs un atzīšos, ka par savu mūžu es tā nevaru teikt. Kad ieskatos savā darba grāmatiņā, redzu, ka tur rakstīts – 1974. gadā esmu oficiāli pieņemts darbā par aktieri Akadēmiskajā Raiņa Dailes teātrī. Rēķini, kā gribi, aiz muguras 50 darba gadi. Kas tik tajos nav piedzīvots! Lai arī pēc dabas esmu diezgan paslinks, bet, pat neskatoties uz to, profesionālajā darbībā esmu bijis ražīgs puisis, un par to man tagad ir liels gandarījums. Turklāt es joprojām turpinu darboties un negrasos apstāties. Nemitīgi eju uz priekšu ar domu – būs jau labi!
Andri Bērziņu tuvākajā laikā varēs sastapt viņa solokoncertā Svētvakars – 27. aprīlī Dobelē un 3. maijā Jelgavā.
