Mākslīgi progresīvā “Sniegbaltīte” startē ar vājiem rādītājiem un skaļiem skandāliem

Filma, kuras budžets bija aptuveni 270 miljoni dolāru, atklāšanas nedēļas nogalē iekasēja vien 43 miljonus dolāru. Pat neraugoties uz to, ka filma šobrīd ieņem pirmo vietu “kases ieņēmumu” tabulā, tā ievērojami atpaliek no Disneja “Pelnrušķītes”, kas tika izlaista 2015. gadā. “Pelnrušķīte”, bez jebkādiem skandāliem, atklāšanas nedēļas nogalē iekasēja 91,8 miljonus dolāru. Filmai “Sniegbaltīte” ir viens no zemākajiem Rotten Tomatoes vērtējumiem starp Disneja pārtaisījumiem — tikai 47% kritiķu novērtējums no 101 atsauksmes.

Taču, kā skaidro "Comscore" analītiķis Pols Dergarabedians, Disneja princešu žanram pēdējos gados bijuši mainīgi panākumi, daļēji arī skatītāju interešu maiņas un pārprodukcijas iespaida dēļ. “Cilvēkiem varētu būt apnicis skatīties šo klasisko animācijas filmu spēlfilmu pārtaisījumus,” viņš sacīja.

Filmai arī nepalīdzēja fakts, ka vēl pirms tās iznākšanas tai pievērsta uzmanība galvenokārt negatīvā kontekstā. Tā kļuva par daļu no kultūrkonfliktiem, sākot ar galvenās lomas atveidotājas Reičelas Zegleres (amerikāniete ar kolumbiešu izcelsmi) izvēli. Kad Zegleres atlase tika paziņota, viņa saskārās ar rasistiskiem uzbrukumiem internetā, jo daļa kritiķu apšaubīja, kāpēc kolumbiešu izcelsmes aktrise atveido tēlu, kurš aprakstīts ar “ādu balta kā sniegs”.

Papildu kritiku izraisīja arī izraēļu aktrises Galas Gadotas iemiesošanās Ļaunās karalienes tēlā – īpaši ņemot vērā viņas publiski pausto atbalstu Izraēlai pēc 7. oktobra uzbrukumiem un dienestu Izraēlas Aizsardzības spēkos. Savukārt Zeglere jau kopš 2021. gada ir publiski atbalstījusi Palestīnu. Palestīniešu organizācijas aicinājušas boikotēt filmu “Sniegbaltīte” Gadotas dēļ, bet Izraēlas amatpersonas kritizējušas Zegleri kā “neinformētu”.

Oriģinālās filmas autors Volts Disnejs tika slavēts par savu “monumentālo inovāciju”, radot pirmo pilnmetrāžas animācijas filmu vēsturē. Taču jaunā “Sniegbaltīte” nav tehnoloģiski revolucionāra, ņemot vērā, ka tā ir kārtējais spēlfilmas pārveidojums no Disneja pēdējo gadu repertuāra.

Jaunā versija, šķiet, orientēta uz jaunākās paaudzes auditoriju – tajā vairs netiek uzsvērts Sniegbaltītes mīlas stāsts ar princi. Aktrise Reičela Zeglere iepriekš norādīja, ka šī versija būs feministiskāka: “Tā vairs nav 1937. gads... viņu neglābs princis un viņa nesapņos par īstu mīlestību – viņa sapņos kļūt par līderi.”

Kritiķi šādu pieeju nav saudzējuši. Daudzi recenzenti filmu nodēvējuši par vizuāli neizteiksmīgu un būtiski vājāku par oriģinālu. "Toronto Star" kritiķis Ādams Neimens piešķīra filmai vienu zvaigzni, rakstot: “Izlietot 250 miljonus dolāru filmai, kurā pilnīgi nekas nestrādā, ir tumša māksla pati par sevi.” Viņš arī nosauca Gadotas sniegumu par “katastrofu”, kurai trūkst gan pašironijas, gan teatralitātes.

"The Guardian" kritiķis Pīters Bredšovs filmu nodēvēja par “nogurdinoši briesmīgu” un apgalvoja, ka Zegleres un Gadotas sniegumi esot “garlaicīgākie viņu karjerā”. Viņš arī kritizēja “pseidoprogresīvo” rūķu attēlojumu.

"Rolling Stone" kritiķis Deivids Fīrs izsmēja Disneja “kaunpilno” mēģinājumu rūķus padarīt par “maģiskām būtnēm”, saucot filmu par pašslavējošu un mākslīgi progresīvu.

Klarisa Lofrija no "The Independent" piešķīra filmai vienu zvaigzni, rakstot:
“Reičela Zeglere ir pelnījusi labāku par šo slinko, vizuāli nepatīkamo Sniegbaltīti. Skumjākais ir tas, cik paredzami kļuvuši Disneja lēmumi – minimālas pūles, pievieno kaudzīti CGI dzīvnieku un cer, ka neviens neko nepamanīs.”

Oriģinālā “Sniegbaltīte un septiņi rūķīši”, balstīta uz Brāļu Grimu pasaku, pirmizrādi piedzīvoja 1937. gadā Losandželosā, Carthay Circle teātrī, un vēlāk kļuva par vienu no visu laiku pelnošākajām animācijas filmām. Tā bija arī pirmā filma, kurai tika izdots skaņu celiņš pārdošanai. Mūsdienās “Sniegbaltīte” ir viena no visbiežāk adaptētajām pasakām pasaules kultūrā.