"Nenogremdējamā Violeta" - sieviete, kura pārdzīvoja trīs kuģu katastrofas, tostarp "Titānika" bojāeju

Violeta Džesopa (1887–1971) bija Argentīnā dzimusi britu okeāna laineru stjuarte un medmāsa, kas kļuva slavena ar to, ka izdzīvoja katastrofās uz visiem trim "White Star Line" olimpiskās klases kuģiem, tostarp slavenākajā no tiem – "Titānikā".

Violeta jau no bērnības tika uzskatīta par "laimes krekliņā dzimušu", jo pārslimoja tuberkulozi, kas tajā laikā bieži bija nāvējoša slimība. Pēc tēva nāves ģimene pārcēlās no Argentīnas uz Angliju, kur Violeta sāka strādāt par stjuarti, lai palīdzētu apgādāt māti. Sieviete kļuva slavena un vēsturē iegāja, pārdzīvojot trīs kuģu katastrofas. 

Pirmā no tām notika 1911. gadā, kad Violeta strādāja par stjuarti uz kuģa "Olimpija”, kas toreiz bija lielākais civilais kuģis pasaulē. 1911. gada 20. septembrī "Olimpija” saskrējās ar britu kara kuģi netālu no Vaita salas. Kuģis guva nopietnus bojājumus, taču palika uz ūdens un veiksmīgi atgriezās ostā. Kuģis sadursmē saņēma spēcīgu triecienu kreisajā sānā, radot divas lielas plaisas virs un zem ūdenslīnijas. Violeta pārdzīvoja sadursmi bez ievainojumiem un turpināja darbu uz kuģa pēc tā remonta. Gadu vēlāk viņa devās strādāt uz "Titānika", nezinot, ka priekšā viņu sagaida vēl lielāka katastrofa.

Violeta bija uz "Titānika" klāja, kad 1912. gada 14. aprīlī tā laika lielākais un greznākais kuģis pasaulē sadūrās ar aisbergu un nogrima Ziemeļatlantijas okeānā, prasot aptuveni 1 496–1 517 cilvēku dzīvības. Violetai tika pavēlēts iekāpt 16. glābšanas laivā, kur viņai tika iedots mazulis, par kuru rūpēties. "Īsi pirms laivas nolaišanas uz klāja man rokās tika ielikts mazs bērns. Kāds virsnieks teica, lai es par viņu parūpējos, un nākamajā brīdī laiva tika nolaista lejā ledainajā jūrā,” savos memuāros rakstīja Violeta.

Nākamajā rītā viņu un citus izdzīvojušos izglāba cits kuģis. Violeta atcerējās, ka pēc izglābšanas pie viņas pienāca sieviete, izraujot mazuli no rokām, neko nesakot. Viņa nekad neuzzināja, kas bija šī sieviete vai bērns. 

Piecus gadus vēlāk Violeta pārdzīvoja vēl vienu katastrofu. Pirmā pasaules kara laikā viņa kļuva par Sarkanā Krusta medmāsu un tika norīkota darbā uz hospitāļa kuģa "Britānija”. 1916. gada 21. novembrī "Britānija” uzskrēja uz vācu mīnas Egejas jūrā un nogrima nepilnas stundas laikā. Violeta izdzīvoja, ielecot ūdenī, kad kuģis grima. Lai arī viņa gandrīz tika iesūkta kuģa propelleros, viņas galva atsitās pret ķīli, kas viņu aizsvieda prom no briesmām. Gadus vēlāk viņa uzzināja, ka bija lauzusi galvaskausu, lai gan tajā laikā viņa nemeklēja medicīnisko palīdzību.

Pēc trīs kuģu katastrofām Violeta turpināja strādāt uz kuģiem. Viņa reiz teica:"Cilvēki man jautā, kā es varēju atgriezties darbā uz kuģiem pēc visām šīm traģēdijām... Bet vai tad man bija izvēle? Man bija jāpelna iztika."

Viņa aizgāja pensijā 1950. gadā un apmetās uz dzīvi Safolkā, Anglijā. Lai gan daudzi viņu uzskatīja par neticami veiksmīgu, viņa pati par piedzīvoto nerunāja ar lielu lepnumu. Viņa uzskatīja, ka viņai vienkārši palaimējies izdzīvot, un savās vecumdienās mēdza pasmaidīt, ka ir uzvarējusi nāvi trīs reizes. Violeta vēsturē iegāja kā "Kuģu nogrimšanas karaliene".