Vitkofs izcēlies ar skandalozu paziņojumu par galveno "problēmu" karā Ukrainā
ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs izcēlies ar pretrunīgu paziņojumu par karu Ukrainā. Viņš nosaucis tā dēvēto galveno "problēmu".
Par to viņš izteicies intervijā amerikāņu propagandistam Takeram Karlsonam.
Pēc Vitkofa teiktā, lielākā problēma Krievijas izraisītajā karā pret Ukrainu esot jautājums par Krimu un "četriem reģioniem", kur okupanti rīkoja nelegālus "referendumus" par pievienošanos Krievijai.
"Es domāju, ka lielākā problēma šajā konfliktā ir šie četri reģioni – Krima, Donbass, Luhanska un vēl divi (visticamāk, runa ir par Hersonas un Zaporižjas apgabaliem – red.). Tie ir krievvalodīgi, tur bija "referendumi" (nelegāli, ko organizēja Krievija – red.). Manuprāt, tas ir galvenais jautājums," viņš sacīja.
Tāpat runājot par "referendumiem", ko okupanti rīkoja okupētajās Ukrainas teritorijās, Vitkofs apgalvo, ka it kā "pārliecinošs vairākums iedzīvotāju pauduši vēlmi atrasties Krievijas sastāvā".
Trampa pārstāvis piebilda, ka par šo jautājumu līdz šim "neviens nav vēlējies runāt", un nodēvēja to par "ziloni istabā".
"Zilonis istabā – tie ir konstitucionālie jautājumi Ukrainas iekšienē, kas attiecas uz to, kur viņi varētu piekāpties, runājot par atteikšanos no teritorijām. Krievi de facto kontrolē šīs teritorijas. Jautājums ir – vai pasaule atzīs, ka tās ir Krievijas teritorijas? Vai Zelenskim būs iespējams izdzīvot politiski, ja viņš piekritīs šādam risinājumam? Tas arī ir šī konflikta centrālais jautājums," retoriski vaicāja Vitkofs.
Par pamieru
ASV īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs paziņojis, ka pašreizējās sarunas starp Savienotajām Valstīm un Ukrainu vērstas uz 30 dienu pamiera noteikšanu, kas vēlāk kalpotu par pamatu pastāvīgam uguns pārtraukumam.
"Gala mērķis ir 30 dienu pamiers, kura laikā mēs apspriedīsim pastāvīgu uguns pārtraukumu. Mēs esam tuvu tam, taču vispirms šajās 30 dienās jānoskaidro visi nosacījumi uz kaujas lauka," norādīja Vitkofs.
Viņš arī uzsvēra, ka līdz šim puses nekad nav oficiāli apspriedušas iespēju atjaunot moratoriju uz savstarpējiem triecieniem Melnajā jūrā, taču šāds jautājums tagad esot iekļauts sarunās un varētu tikt īstenots tuvākajā laikā.
"Ir dažas detaļas, par kurām vēl jāvienojas, taču tas ir ļoti svarīgs temats," sacīja viņš.
Par NATO un drošības garantijām Ukrainai
Pēc Vitkofa teiktā, Ukrainas vadība esot faktiski piekritusi, ka valsts iestāšanās NATO nav reāls scenārijs.
"Manuprāt, prezidents Zelenskis un viņa tuvākais sabiedrotais Jermaks jau lielā mērā ir samierinājušies ar to, ka Ukraina nekļūs par NATO dalībvalsti," norādīja ASV pārstāvis.
Tomēr jautājums par Ukrainas iespējamu drošības aizsardzību, līdzīgu NATO līguma 5. pantam, joprojām esot aktuāls.
"Tiek apspriests, vai Ukraina varētu saņemt kaut kādu šīs aizsardzības formas garantiju – no ASV vai Eiropas valstīm – arī bez pilntiesīgas dalības aliansē," piebilda Vitkofs.
Viņš uzsvēra, ka miera vienošanās ar Krieviju praktiski izslēdz Ukrainas turpmāku iestāšanos NATO:
"Faktiski jau ir pieņemts – ja tiks noslēgts miera līgums ar Krieviju, Ukrainai nevajadzētu būt NATO sastāvā. Tā tiek uzskatīta par realitāti."
Iespējamā Trampa un Putina tikšanās
Vitkofs pavēstīja, ka ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas līdera Vladimira Putina tikšanās varētu notikt tuvākajos mēnešos.
"Es esmu prezidenta sūtnis. Trampam bija lieliskas attiecības ar Putinu viņa pirmajā termiņā. Domāju, ka viņi tiksies tuvākajā laikā," sacīja Vitkofs.
Viņš atklāja arī interesantu epizodi – Putins esot nodevis Trampam portretu, ko gleznojis "vadošais krievu mākslinieks", un palūdzis Vitkofu to nogādāt adresātam. Tāpat Putins stāstījis, ka pēc atentāta pret Trampu devies uz baznīcu un lūdzies par viņu kā par draugu, ne tikai kā ASV prezidentu.
Par vēlēšanām Ukrainā
Vitkofs paudis pārliecību, ka Ukrainā tiks rīkotas vēlēšanas.
"Jā, tās notiks. Viņi ir tam piekrituši. Ukrainā būs vēlēšanas. Un es domāju, ka Zelenskis dara visu, kas viņa spēkos," sacīja sūtnis.
Vienlaikus viņš atkārtoja Krievijas oficiālo pozīciju, ka Volodimirs Zelenskis esot "nepietiekami leģitīms" prezidenta statusā, lai parakstītu miera līgumu ar Krieviju.
"Krievijas skatījumā Zelenskis nav ievēlēts, un tas nozīmē – viņi nevar ar viņu noslēgt vienošanos," norādīja Vitkofs.
Vitkofa iepriekšējie paziņojumi par karu Ukrainā
Vitkofs jau iepriekš ir izteicis pretrunīgus apgalvojumus par Ukrainu. Viņš nav piekritis Rietumu līderu viedoklim, ka Krievija nevēlas izbeigt karu. Viņa skatījumā esot "labas tendences" miera vienošanās panākšanai tuvākajā laikā.
Tāpat Vitkofs apgalvo, ka Krievija it kā nemēģina sagrābt visu Ukrainu, jo "krievi esot atguvuši" piecus apgabalus un Krimu, kas, viņaprāt, viņiem bijis nepieciešamais mērķis.
Kas ir Stīvs Vitkofs?
Stīvens Čārlzs Vitkofs (dzimis 1957. gada 15. martā) ir amerikāņu nekustamo īpašumu investors, jurists un diplomāts, kurš pašlaik ieņem ASV īpašā sūtņa Tuvajos Austrumos amatu. Viņš ir "Witkoff Group" dibinātājs un priekšsēdētājs. Savu karjeru Vitkofs sāka kā nekustamo īpašumu jurists, vēlāk pārkvalificējoties par investoru un attīstītāju. Starp viņa nozīmīgākajiem ieguldījumiem ir Daily News Building, Woolworth Building, 33 Maiden Lane un Park Lane Hotel Manhetenā. Vitkofam ir plaši biznesa kontakti Tuvajos Austrumos, kas ir bijis būtisks aspekts viņa diplomātiskajā darbībā.
2020. gadā, Donalda Trampa pirmajā prezidentūras laikā, viņš piedalījās "Great American Economic Revival Industry Groups" – iniciatīvā, kas tika izveidota, lai mazinātu COVID-19 pandēmijas ekonomisko ietekmi ASV.
2021. gada novembrī, neilgi pēc atkārtotas ievēlēšanas, prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka iecels Vitkofu par īpašo sūtni Tuvajos Austrumos. Vēl pirms formālās stāšanās amatā Vitkofs 2025. gada janvārī jau uzņēmās nozīmīgu diplomātisku lomu, palīdzot panākt uguns pārtraukšanu un ķīlnieku apmaiņu starp Izraēlu un Hamas.
Papildus darbam Tuvo Austrumu reģionā, Vitkofs ir kļuvis arī par Trampa neoficiālo sūtni pie Krievijas prezidenta Vladimira Putina.
