Ar meliem tracina sekotājus jeb Kā mānās pašmāju sociālo mediju satura veidotāji

Mūsdienās rafinēta dezinformācija spēj apmānīt pat kritiski domājošus cilvēkus. Nevajag nemaz “izlocīt” citu mediju virsrakstus vai atsaukties uz it kā ārzemju ziņām, ko pa spēkam pārbaudīt vien retajam, – lai tracinātu iedzīvotājus, apzināti vairotu neapmierinātību ar norisēm valstī un celtu savu popularitāti, var arī vienkārši “pūst pīlītes”. Žurnāls "Kas Jauns" apkopojis vairākus pašmāju sociālo mediju satura veidotājus, kas lielākā vai mazākā mērā melojuši, spēlējoties ar emocionāliem paziņojumiem.

“Zelta” veselības apdrošināšanas

Bijušais diplomāts Rūdolfs Brēmanis apsūdzēts par valsts naudas piesavināšanos laikā, kad strādāja par pilnvaroto lietvedi Latvijas vēstniecībā Apvienotajos Arābu Emirātos. Viņš pirms pagājušajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām izplatīja materiālus par it kā plānotu vēlēšanu rezultātu viltošanu, ko Rīgas pilsētas tiesa uzdeva nekavējoties izdzēst. Šis cilvēks turpina izplatīt apzinātus melus. Proti, 27. decembrī viņš publicējis video (vairāk nekā 126 000 skatījumu), kurā apgalvo, ka “Valsts prezidenta kanceleja uz 60 darbinieku veselības apdrošināšanu tērēs 2,5 miljonus eiro jeb 41 999 eiro uz vienu personu”.

Šādu informāciju ir ļoti viegli pārbaudīt, jo visi publiskie iepirkumi atrodami Elektronisko iepirkumu sistēmā. Veselības apdrošināšanas pakalpojuma nodrošināšana Valsts prezidenta kancelejas darbiniekiem ir mazais iepirkums, tāpēc kopējā līguma summa nedrīkst sasniegt 42 000 eiro bez PVN, te arī tehniskajā specifikācijā ir norādīts, ka darbinieku skaits būs 60, kā arī – ka “pamata programmas prēmija vienam apdrošinātajam darbiniekam no iestādes budžeta līdzekļiem nedrīkst pārsniegt 650 eiro”. Rezultātā – 41 999 eiro būs par visām 60 personām, nevis vienai, kā apgalvo Brēmanis.

Ažiotāžas iemesls – citrusi

Pavisam nesen sociālo mediju lietotāji “šokējās” ar jaunu informāciju – ka mūsu lielveikalos pārdod ar injekcijām pildītus citrusaugļus. Pierādījums tam esot punkts, kas palicis pēc dūriena veikšanas. Šo informāciju naski izmantoja daudzi, lai veicinātu savu popularitāti un atpazīstamību, starp tiem arī Artūrs Klēbahs (123 000 skatījumi).

Viņš, padzirdējis par “sašpricētiem” citrusa augļiem, dodas uz veikalu, lai pats pārliecinātos par informācijas patiesumu. Un tiešām atrod apelsīnus ar punktiem uz mizas, ko pats nosauc par “pošu caurumiem”. Vēlāk, atnesis apelsīnus mājās, ar lupu tuvplānā pēta vietas, kas citrusa mizā ir sabojājušās, izdarot secinājumu, ka tajos “ir durts”.

Pēc saceltās ažiotāžas Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) jau ir veicis pārbaudes lielveikalos. “Pārbaudīti tika dažādi citrusaugļi,” informē PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere. “Tostarp jau pieminētie apelsīni un mandarīni. Pārbaudē dūrienu pēdas nedz augļu mizā, nedz apvalkā, kas atrodas zem mizas, ne augļa mīkstumā konstatētas netika. Inspektori uz augļu mizas konstatēja nelielus punktiņus, kas, visdrīzāk, radušies dabiski – augļa augšanas vai kukaiņu iedarbības procesā. Zem šiem punktiņiem netika konstatēti augļa mīkstuma bojājumi, kas varētu liecināt par ārēju iedarbību uz augli. Līdz ar to patērētāju aizdomas par to, ka Latvijā tiktu tirgoti citrusaugļi, kurus kāds, iespējams, sašpricējis, neapstiprinājās.”

Apšauba rusifikāciju

Žurnāla "Kas Jauns" redzeslokā nonācis arī sociālās komunikācijas konts ar nosaukumu "Sirdsapziņas ministrija", ko veido agresorvalsts Krievijas attaisnotājs Jānis Lauva. Pēc viņa paša vārdiem, par savu darbību sociālajos tīklos Latvijas tiesībsargājošās iestādes viņu ir sodījušas vairākkārt. 3. janvārī Lauva netiešā formā apšauba (26 000 skatījumu), ka Padomju Savienībā Latvija cietusi no rusifikācijas. Video parādās vārdi: “Vai tiešām bija rusifikācija?” Un viņa argumentācija ir šāda – padomju gados tika izdotas grāmatas, to skaitā tautasdziesmu krājumi, latviešu valodā, bet vecmāmiņa dejojusi latviešu tautasdziesmas un latviski dziedājusi korī.

Rusifikācija Latvijā gan jau sen pierādīta, spēlējoties ne ar sentimentālām atmiņām, bet balstoties uz faktiem. Piemēram, par Latvijas 20. gadsimta rusifikāciju stāsta LTV dokumentālais vēstures cikls "Atslēgas". Tātad latviešu īpatsvars 1935. gadā Latvijā bija 76 procenti, bet 1989. gadā – vien 52 procenti. Rīga cieta vairāk, proti, 1935. gadā deviņi procenti no iedzīvotāju īpatsvara galvaspilsētā bija krievi jeb 34 656, bet jau 1989. gadā – 47,3 procenti jeb 430 555. Dokumentālajā filmā arī paskaidro, ka tik lielām izmaiņām bija niecīgs sakars ar dabisko dzimstību, pamatā tā bija mākslīgi izraisīta migrācija no citām republikām. Divas lielākās nozares, no kurām nāca krievi, bija Latvijas militarizācija un industrializācija.

Neesošas valdības prioritātes

Platformas "TikTok" lietotājs "Traper" informē (61 000 skatījumu), ka “portālā delfi izlasījis – Latvijas premjerministre Evika Siliņa kā vienu no galvenajām prioritātēm izcēlusi finansiālu, politisku un militāru atbalstu Ukrainai”. Tāpat arī uz cita žurnālista jautājumu “premjere apgalvojusi, ka Latvija gatavojas karam ar Krieviju”.

“Video apgalvotais nav patiesība,” tā "Kas Jauns" norāda Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas un koordinācijas departamenta konsultante Edīte Matuseviča. Par atbalstu Ukrainai Ministru prezidente ir izteikusies kontekstā ar Latvijas, visas Eiropas un NATO valstu drošību, taču, runājot par valdības prioritātēm 2025. gadam, to nav minējusi. Ministru prezidente ir noteikusi četras valdības prioritātes 2025. gadam. Tās ir drošība, atbalsts ģimenēm, ekonomikas izaugsme un birokrātijas mazināšana, padarot valsts pārvaldi tuvāku cilvēkiem.

Absurdas vakances

Vai nu ironizējot par cilvēku lētticību, vai tiešām visā nopietnībā kāds kungs "TikTok" (93 000 skatījumu) rāda spilgtu telefona ekrānu, kurā nekas nav redzams, un stāsta, ka uzgājis divus darba sludinājumus interneta plašumos: pirmais ir lidmašīnas tvertņu uzpildītājs jeb ķīmisko trašu uzpildītājs lidmašīnās ar 2300 eiro algu uz rokas, otrais – “tepat lielveikalā Dārzciemā” apelsīnu injicētājs ar 1800 eiro pēc nodokļu nomaksas.

Abos gadījumos informācija ir pilnībā nepatiesa. Rīgas lidostas komunikācijas projektu vadītāja Ilze Salna aicina izmantot kritisko domāšanu, analizējot sociālo platformu saturu. Minētais video ir klaji maldinošs un absurds, tajā sniegta atsauce uz neeksistējošu darba sludinājumu vietni un neeksistējošu darba piedāvājumu. Ne Rīgas lidostā, ne kādā citā no lidostā strādājošiem uzņēmumiem nekad nav bijis un nebūs vakances “ķīmisko trašu uzpildītājs lidmašīnās”. Dezinformācija un maldi ir jau pats stāsts par ķīmiskajām trasēm.

Savukārt, izpētot Dārzciema ielu, uz tās ir tikai viens lielveikals – "Beta". Sazvanot veikala vadītāja vietnieci, uzzinām, ka vakance “apelsīnu injicētājs” nav bijusi izsludināta.

Sodus nāksies samaksāt!

Bēdīgi slavenais Kaspars Kazanovskis, kas pērn tika aizturēts par iespējamu saistību ar krāpšanas shēmām, savā "TikTok" kontā "Naudas atmazgāšana" lielās (91 000 skatījumu), ka izmanto lietuviešu tiesības, lai, braucot pa Latvijas ceļiem ar 200 kilometriem stundā, nevajadzētu maksāt sodu. Tam derot arī Igaunijā vai Lietuvā reģistrētas automašīnas. “Tāpēc mēs varam braukt, cik ātri gribam, pa pilsētu un sodi mums nav jāmaksā,” video dižojas Kazanovskis.

Ka teiktais ir meli, pamato Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Komunikācijas departamenta vadītājas vietnieks Mārtiņš Mālmeisters. “Informācijas aprite un apmaiņa starp Eiropas Savienības dalībvalstīm notiek arī par ātruma pārkāpumiem, kas fiksēti ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli. Ja transportlīdzeklis ir reģistrēts ārpus Latvijas, tad administratīvais sods tiek nosūtīts uz attiecīgo dalībvalsti,” skaidro CSDD pārstāvis.

Piešķirtais administratīvais sods tiek sūtīts transportlīdzekļa īpašniekam / reģistrētam turētājam – atkarībā no tā, kas ir minēts reģistrā, – uz norādīto adresi, skaidro Mālmeisters. Protams, ne visi ārvalstnieki sodus nomaksā, taču tie nekur nepazūd – iebraucot atkal Latvijā, piemēram, Valsts policijai viņus apstādinot, visi piešķirtie sodi ir jānomaksā.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas "Ar meliem tracina sekotājus" saturu atbild "Izdevniecība Rīgas Viļņi".