Velsas tiesa atsaka Džeimsam Hauelsam, kurš jau 12 gadus netiek pie izmestā cietā diska ar bitkoiniem vairāk nekā 730 miljonu eiro vērtībā

Pašlaik šo 8000 bitkoinu cena ir 730 miljoni eiro, bet 39 gadus vecais Hauelss ir pārliecināts, ka līdz gada beigām tā var sasniegt miljardu mārciņu (1,195 miljardi eiro)!

Hauelss apgalvoja, ka viņa bijusī dzīvesbiedre 2013. gadā kļūdas dēļ izmeta cieto disku, kurā atradās viņa 8000 bitkoinu maciņš, un viņš vēlas saņemt atļauju pārmeklēt izgāztuvi un atgūt savu bagātību, vai arī atteikuma gadījumā vēlas saņemt 495 miljonu mārciņu (591,45 miljoni eiro) kompensāciju. Savukārt Ņūportas pilsētas padome lūdza Augstās tiesas tiesnesi noraidīt Hauelsa prasību.

Augstās tiesas tiesnesis Endrū Džons Keizers piekrita Ņūportas padomes pretprasībai un paziņoja, ka Hauelsa prasībai nav “pamatotu iemeslu”, kā arī “nav reālu izredžu” gūt panākumus pilnā tiesas procesā.

Hauelss neslēpa vilšanos par tiesneša lēmumu. “Tas, ka lieta tiek noraidīta jau pirmajā lietas izskatīšanas reizē, man pat nedod iespēju izskaidrot savu situāciju vai jebkādā veidā gūt taisnīgu lēmumu. Pilnā tiesas procesā es varētu izskaidrot daudz vairāk, un to es biju gaidījis,” viņš sacīja.

Hauelss uzsvēra, ka “pēdējos 12 gadus mēģinājis sadarboties ar Ņūportas pilsētas padomi visos iespējamos veidos” un ir satriecoši dzirdēt, ka viņš esot nokavējis termiņu. “Runa nav par alkatību, es labprāt dalīšos ar ienākumiem, bet neviens pie varas esošais negrasās nopietni runāt ar mani,” viņš žēlojās. “Šis spriedums man ir atņēmis visu un atstājis mani ar neko. Lielbritānijas netaisnā tiesu sistēma atkal padarījusi savu darbiņu.”

Tiesā pilsētas pārstāvis apgalvoja, ka pašreizējie likumi nozīmē, ka cietais disks kļuva par padomes īpašumu brīdī, kad tas nonāca izgāztuvē, turklāt vides aizsardzības prasības neļauj tur veikt nekādus izrakumus, meklējot cieto disku. Turklāt Hauelsa priekšlikums dāvāt vietējai kopienai 10 procentus no atrasto bitkoinu vērtības vērtējams kā aicinājums pārkāpt noteikumus.

Ņūportas pilsētas izgāztuvē ir vairāk nekā 1,4 miljoni tonnu atkritumu, tomēr Hauelss apgalvoja, ka ar speciālistu un tehnoloģiju palīdzību ir sašaurinājis cietā diska atrašanās vietu līdz teritorijai, kurā ir 100 000 tonnu atkritumu.

Hauelss iegādājās bitkoinus pašos agrīnajos kriptovalūtas attīstības gados. Viņa privātā digitālā atslēga, ar ko piekļūt bitkoiniem, tika uzglabāta datora cietajā diskā. 
Tajā laikā bitkoinu vērtība nebija liela, un viņam nācās pārtraukt kriptovalūtas ieguves procesu, jo klēpjdatoru uzglabāja guļamistabā, un viņa toreizējā draudzene sūdzējās, ka tā radītais troksnis naktī traucē gulēt. Drīz pēc tam viņš klēpjdatoram nejauši uzlēja limonādi un, par spīti visiem tīrīšanas mēģinājumiem, tas vairs normāli nestrādāja. Viņš pārdeva tā detaļas, paturot tikai cieto disku, kura saturu pārsūtīja uz “Apple” datoru. Vienīgais, ko neizdevās pārkopēt, bija mazais fails, kas saturēja bitkoinu piekļuves paroli, jo tas nebija savietojams ar “Apple” operētājsistēmu, savulaik vēstīja “Daily Mail”.

Cieto disku viņš ielika sava galda atvilktnē un par to aizmirsa uz trim gadiem, koncentrējot uzmanību uz darbu un ģimeni, kurā auga divi mazi bērni. 2013. gadā Hauelsa draudzene šo cieto disku izmeta bez viņa ziņas.

Džeimsa Hauelsa bēdu stāsts šo 12 gadu gaitā regulāri atspoguļots dažādos pasaules medijos.

Vienīgais, kas reportāžās pastāvīgi mainās, tā ir izmesto bitkoinu vērtība — ja sākotnēji stāstīja par zaudētajiem miljoniem, tad laika gaitā summa uzauga līdz tādai, kas varētu likt sajukt prātā.

Kā liecina vietnē “investopedia.com” pieejamie dati, 2013. gada sākumā viena bitkoina cena bija 13 dolāri, līdz aprīlim pārsniedza 100 dolārus, oktobrī pārsniedza 200 dolārus, padarot Hauelsu par potenciālu miljonāru.

Viss nebūtu tik sāpīgi, ja bitkoinu vērtība kristos. Taču Hauelss bija spiests noskatīties, kā viņa izmesto kriptomonētu vērtība turpina palielināties — 2016. gada beigās līdz 900 dolāriem, 2017. gada decembrī līdz 19 000 dolāriem, pēc dažu gadu krituma 2020. gada 31. decembrī cena sasniedza jau nepilnus 29 000 dolāru. Tālāk vēl trakāk, jau 2021. gada 7. janvārī 40 000 dolāri, bet 14. aprīlī pat 64 895 dolāri, kas Hauelsam būtu devuši 519 miljonus dolāru! Turpmākos divus gadus kriptovalūtas cena krietni svārstījās un arī būtiski samazinājās, bet 2024. gada novembrī pēc Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta vēlēšanās tika sasniegti jauni rekordi: 10. novembrī sasniegti 80 152 dolāri, 13. novembrī — 91 203 dolāri, bet 21. novembrī — 98 370 dolāri, kas Hauelsam ienestu gandrīz 787 miljonus dolāru!

Tomēr ak, vai! Potenciālā miljonāra un vēlāk arī multimiljonāra statusa vietā Hauelss spiests gadiem ilgi karot ar vietējo Ņūportas pašvaldību par piekļuvi Doksvejas izgāztuvei, kur glabājas viņa dārgumi. 
Pilsētas padome pastāvīgi atteikusies viņam ļaut pārmeklēt izgāztuvi, jo atkritumu pārrakņāšana radītu nopietnu vides apdraudējumu.

Izmisušais Hauelss piedāvāja Ņūportu pārvērst par "Lielbritānijas Dubaiju vai Lasvegasu", pašvaldībai piedāvājot 25 procentus no atrasto kriptomonētu vērtības, ko varētu izmantot vietējiem projektiem, bet vēlāk savu piedāvājumu samazinājot līdz 10 procentiem.

Hauelss apgalvoja, ka savācis speciālistu komandu, kuriem nebūtu problēmu ar vismodernāko tehnoloģiju, izmantojot arī mākslīgo intelektu, veikt izrakumus izgāztuvē, nekaitējot videi. “Es varu visu paveikt bez nekādām izmaksām sabiedrībai,” viņš paziņoja. “Taču padome visu laiku bijusi antagonistiska. Mūsu ekspertu komanda saka, ka dati ir atgūstami.”

2024. gada oktobrī viņš paziņoja, ka iesūdz tiesā Ņūportas pašvaldību par zaudējumu atlīdzību 495 314 800 mārciņu apmērā. “Manuprāt, viņi šobrīd bez manas piekrišanas aiztur manu īpašumu un neļauj man to meklēt,” viņš paziņoja. “Pēdējā reizē, kad mēs viņiem izteicām piedāvājumu, tā vērtība bija 500 miljoni mārciņu, pirms dažām nedēļām, un viņi to noraidīja.” “Ņūportā atrodas objekts, kura vērtība ir gandrīz 593 miljoni mārciņu, un Ņūportas padome nevēlas to meklēt,” toreiz izteicās sadusmotais Hauelss. “Es joprojām esmu gatavs neiet līdz tiesai un risināt saprātīgas un draudzīgas sarunas ar Ņūportas pilsētas padomi, taču nedrīkst būt nekāda gumijas stiepšana. Viņiem ir jānāk un jārunā ar mani.”

Ņūportas pilsētas padomes atbilde bija lakoniska. “Kopš 2013. gada Ņūportas pilsētas padome ir uzrunāta daudzas reizes par iespēju atgūt IT aparatūras gabalu, kas ir kā atrodas mūsu izgāztuvē. Padome ir daudzreiz paziņojusi Hauelsam, ka izrakumi nav iespējami saskaņā ar mūsu vides atļauju, un šāda rakstura darbiem būs milzīga negatīva ietekme uz apkārtnes vidi. Padome ir vienīgā institūcija, kura ir pilnvarota veikt darbības šajā objektā. Prasībai nav pamata, un padome to kategoriski noraida.”