1938. gadā uzsākts pētījums atklāj vienīgo "laimes atslēgu"; un tā nav veselība
Cilvēku laime mūža garumā visprecīzāk atkarīga no attiecību izturības. Tās ir "neatņemamas visā, ko mēs darām, un visā, kas mēs esam".
Pie šāda neapgāžama secinājuma nonākuši grāmatas "Laba dzīve" autori - psihiatrijas un psiholoģijas profesors no Hārvarda medicīnas skolas Masačūsetsas slimnīcā, ārsti Roberts Voldingers un Marks Šulcs, raksta žurnāls "Fortune".
Savā grāmatā zinātnieki atsaucas uz pasaulē ilgāko zinātnisko pētījumu par laimi līdz šim. Tas tika uzsākts 1938. gadā un sākotnēji pētījis 724 Hārvardas studentu un maznodrošināto zēnu dzīvi no Bostonas. Vēlāk pētījums tika paplašināts līdz vairāk nekā 2000 cilvēkiem - tajā iekļāva sākotnējo dalībnieku laulātos un bērnus.
"Pētītāji savāca dalībnieku medicīniskās kartes ik pēc pieciem gadiem, veica DNS testus un ik pēc diviem gadiem saņēma anketas par viņu dzīvi un labklājību. Aptuveni ik pēc 15 gadiem pētnieki ar dalībniekiem tikās personīgi intervijai. Pētnieki sekoja dalībnieku dzīvībām cerībā atrast laimes atslēgu. Un tā nebija laba veselība," raksta žurnāls.
Kad laimes pētījuma dalībniekiem tika jautāts, kā viņi pārvarējuši nedienas, par cerību stūrakmeni viņu dzīvē palika sakari ar citiem cilvēkiem. Pieaugot, dalībnieki, kas dalījās nožēlā, lielākoties vaimanāja par to, cik maz laika viņi pavadījuši kopā ar ģimeni un draugiem un cik ļoti viņiem rūpējušas šķietami nenozīmīgas lietas - panākumi karjerā un nauda.
"Nav runa par to, ka sasniegumi nav svarīgi un nesniedz gandarījumu. Tā tas ir. Bet, upurējot savas attiecības, lūk, tad mēs galarezultātā to nožēlojam un nedzīvojam tik labu dzīvi, kādu varētu dzīvot," norādīja Voldingers.
