Aukstasinīgi slepkavas vai īstie upuri? Seriāla "Monsters: The Lyle and Erik Menendez Story" recenzija

Hosē un Kitijas Menendezu slepkavība 1989. gada 20. augustā pārsteidza, šokēja un satricināja Beverlihilsu. Pat tie, kuri saprašanu par Ameriku ir guvuši tikai no televīzijas seriāliem, zina, ka pasta indekss 90210 nozīmē smalkāko un dārgāko rajonu. Tā iedzīvotāji ir pasargāti no visām pasaules nebūšanām, tostarp, protams, slepkavībām. Īpaši tik brutālām un asiņainām, kāda notika Menendezu smalkajā namā – laulāto pāri, kas vakarā viesistabā skatījās televīziju un ēda saldējumu, nogalināja ar bises šāvieniem. Hosē bija saņēmis sešus šāvienus, viņa sieva – desmit, un abu līķi bija līdz nepazīšanai sakropļoti.

Sākotnēji ietekmīgā izklaides industrijas darboņa un viņas sievas nāvē tika vainota mafija, bet vēlāk atklājās – vecākus nogalinājuši dēli. 1990. gada martā puiši tika arestēti, un lieta kļuva par sensāciju. Kamēr daudzu acīs slepkavības laikā 18 un 21 gadus vecie brāļi bija izlutināti bagātnieku dēliņi, kuri vecākus nogalinājuši naudas dēļ, tiesas laikā tika atsegts traģisks drausmīgā nozieguma fons – ilgstoša fiziska, seksuāla un emocionāla vardarbība Menendezu ģimenē. Abi puiši liecināja, ka savus vecākus nošāvuši pašaizsardzības dēļ, bet ēnu uz viņu apgalvojumiem meta izšķērdīgā uzdzīve un dārgie pirkumi īsi pēc vecāku nāves. Policisti nozieguma vietu bija raksturojuši kā īpaši nežēlīgu asinspirti, bet izmeklēšanā atklājās, ka pēc vairākiem šāvieniem māte vēl bijusi dzīva un mēģinājusi rāpus bēgt. Vecākais brālis Lails devies uz automašīnu, pārlādējis ieroci un atgriezies, lai desmito šāvienu mērķētu mātes sejā.

Pirmajā tiesā zvērinātie nespēja vienoties par spriedumu, bet atkārtotās tiesas lēmums bija nesaudzīgs – 1996. gadā, septiņus gadus pēc vecāku nāves, abiem brāļiem par pirmās pakāpes slepkavību piesprieda mūža ieslodzījumu bez tiesībām uz apžēlošanu.  Lails un Ēriks Menendezi jau 28 gadus atrodas cietumā, bet, pateicoties «Netflix», viņu vārds atgriezies preses virsrakstos.

Izcils sākums, kas izčākst garlaicībā

«Monstri: Laila un Ērika Menendezu stāsts» ir otrā «Netflix» seriāla «Monstri» sezona. Daudzi patieso slepkavnieku stāstu cienītāji atceras seriāla veidotāju – Raiena Mērfija un Aiena Brenana – veiksmes stāstu par Džefriju Dāmeru, kurš no 1978. līdz 1991. gadam izvaroja un nogalināja 17 vīriešus. Pirmās sezonas panākumi, skatījumu rekordi un kritiķu atzinības nepacietīgi lika gaidīt turpinājumu šoruden. Un te diemžēl seko vilšanās – pēc tiešām iespaidīgā sākuma Menendezu stāstā ap sesto sēriju kaut kas salūst, notikumi rit lēni, skatītājam atkal un atkal tiek atkārtots jau redzētais, un arī, kad esi nomocījies līdz beigām, gandarījuma īsti nav.

Seriālam pārmet pārlieku brīvu faktu interpretāciju, par ko var pārliecināties, vēlāk noskatoties «Netflix» dokumentālo filmu «The Menendez Brothers». Lai gan stāsts pats par sevi ir spēcīgs un daudzos aspektos neticams, jo «dzīvē tā nenotiek», seriāla veidotāji to ir pielāgojuši ekrāngrāvēja dramaturģiskajām prasībām, tamdēļ skatītājs nedrīkst visu redzēto uztvert kā vienīgo un galīgo patiesību. Kāre pēc sensācijas arī ir viena no tām lietām, ko seriāla veidotājiem pārmet gan kritiķi, gan skatītāji.

Par zemē nomestu laiku gan Laila un Ērika stāsta skatīšanos nevar dēvēt. Šajā seriālā ir arī veiksmes – bez vizuālā baudījuma un fantastiskas atbilstošā laika tēlojuma uzburšanas milzu ovācijas ir pelnījuši aktieri. Pirmkārt, jau abas jaunās zvaigznes, par kuriem pirms šī seriāla gan jau bija dzirdējis vien retais – Nikolasa Aleksandra Čaveza nesavaldīgā Laila un Kūpera Koha neizdibināmā Ērika tēlojumi ir lieliski un pārliecinoši. Gan aktieru talants, gan grima mākslinieku prasmes abus puišus padarījuši tik līdzīgus stāsta īstajiem varoņiem, ka, vēlāk skatoties dokumentālos kadrus, brīžiem kļūst neomulīgi, cik ļoti izplūdusi ir vizuālā robeža starp izdomu un realitāti.

Seriāla galvenā zvaigzne noteikti ir oskarotais spānis Havjers Bardems ģimenes patriarha Hosē lomā. Skarbais, uz panākumiem vērstais, nežēlīgais un nesavaldīgais ģimenes galva simpātijas neraisa, līdz vienai nelielai ainai – viņa zvanam mātei –, kas pēkšņi visam līdz tam būvētā varmākas tēlam piešķir šķautni, kas, ja ne attaisno, tad varbūt izskaidro viņa redzējumu par lietu kārtību. Bet ne pietiekami.

Varēja būt, bet nebija

Šajā brīžiem pārspīlēti maskulīnajā stāstā vietu ir atradušas arī sievietes. Amerikāņu aktrise Kloē Seviņī atkarību māktās ģimenes mātes Kitijas lomā raisa milzu dusmas un līdzjūtību reizē. Tas ir viens no neviendabīgākajiem un reizē interesantākajiem sieviešu tēliem, kas pēdējā laikā redzēti seriālos, bet saņēmis nepelnīti maz uzmanības. Kitija aktualizē sievietes-mātes atbildību, dzīvojot kopā ar varmāku – aizstāvēt savus bērnus vai pievērt acis, sargājot savu šķietamo labklājību –, kā arī daudzslāņainas vardarbības upura atkarību no varmākas.

Vēl viens spēcīgs sievietes tēls ir advokāte Leslija Ābramsone (Arija Greinora), kura uzņemas aizstāvēt jaunāko no brāļiem. Te arī jāizceļ viena no iespaidīgākajām ainām – Ērika un advokātes saruna piektajā sērijā, kas ir nepārtraukts 33 minūšu kadrs un atklāj jaunā puiša piedzīvoto, liekot apbrīnot advokātes izturību un profesionalitāti, turpinot uzdot precizējošus jautājumus brīžos, kad jebkurš cits sarunu biedrs, visticamāk, būtu atkāpies.

Menendezu slepkavības lietai bija pievērsta milzu preses uzmanība. Kā nu ne, ja tur bija viss, ko labs vai skandāla kārs žurnālists varēja vēlēties: bagātība, ģimenes noslēpumi, seksuāla vardarbība, daudz asiņu. Seriālā uzmirdz arī lieliskais Natans Leins kā žurnālists Dominiks Dans, kurš par slepkavības lietu rakstīja izdevumam «Vanity Fair». Tieši caur viņa tēlu uzskatāmi tiek parādīts, kā, atklājoties visam, ko pārdzīvojuši abi puiši, pirmais spriedums par aukstasinīgajiem un naudaskārajiem vecāku slepkavām var transformēties līdzjūtībā. Bet vai pamatoti? Jā, arī šodien daļa skatītāju jūt līdzi Menendezu brāļiem – gan pēc seriāla, gan dokumentālās filmas sociālajos tīklos lasāmi aicinājumi pārskatīt liecības un pierādījumus un neizpratne, kāpēc viņi vēl arvien ir cietumā, medijos lasām, ka Menendezu ģimene pieprasa lietas pārskatīšanu. Jezga ir liela, un pasaule ir metusies kārtējā glābšanas misijā.

Vienmēr, kad kādas ģimenes netīrā veļa tiek izkārta publiskā pagalmā, vēlamies nostāties kāda pusē, pārliecināt sevi un citus, kurš ir vainīgais, kurš – upuris, un aizstāvēt šo patiesību, lai tur vai kas. Menendezu ģimenes stāsts, gluži tāpat kā daudzu citu ģimeņu drāmas, kārtējo reizi apliecina – tas nav tik vienkārši. Ja nogalinātais bijis varmāka, vai viņš bija pelnījis nāvi? Ja slepkavas ieročus rokās ņēmuši bailēs par savu drošību un dzīvību, vai tas viņus attaisno? Katram stāstam ir vairākas versijas, un ko darīt tad, ja kāds no iesaistītajiem vairs nevar pastāstīt savējo? Kā izvērtēt milzīgo informācijas apjomu? Kas ir objektīvi fakti, bet kas – sensāciju kāru mediju interpretācijas? Kā mēs varam būt droši, ka ar mums nemanipulē? Atbildēm noteikti nepietiek ar viena seriāla noskatīšanos, un mūsu uzdevums arī nav lemt taisno tiesu. Bet «Netflix» stāsts liek aizdomāties un kārtējo reizi skaudri ieraudzīt, cik milzīgu postu ar paaudzēs neizdzēšamām sekām rada vardarbība ģimenē. Iespējams, tas arī liks pārskatīt tiesas spriedumu no mūsdienu vērtību perspektīvas, ņemot vērā abu puišu piedzīvoto un mīkstinot viņu sodu.

Starp citu. Havjērs Bardems ir atzinis, ka, lai gan šis ir pirmais televīzijas seriāls, kurā tēlo, viņš tam piekritis, pat neizlasot scenāriju. Vēlāk, to saņemot, viņam pieticis vien iemest aci meistarīgi uzrakstītajā tekstā, lai būtu skaidrs, ka tas ir kaut kas tāds, kurā viņš vēlas piedalīties.

"Monsters: The Lyle and Erik Menendez Story"

Biogrāfiska krimināldrāma

Izplatītājs: «Netflix».

Sēriju skaits: 9.

Veidotāji: Raiens Mērfijs un Aiens Brenans.

Lomās: Nikolass Aleksandrs Čavezs, Kūpers Kohs, Kloē Seviņī, Havjers Bardems u. c.