Nauris Puntulis grupā "Pērkons" stājas Jura Kulakova vietā

Protams, Juri Kulakovu neviens nevar aizstāt, bet "Pērkona" mūzika nav iedomājama bez taustiņinstrumentiem. Pēc Kulakova nāves viņa piemiņas un citos koncertos kādu brīdi pie sintezatora stājās grupas ģitārista Leona Sējāna dēls Reinis Sējāns, bet arī viņš šovasar atzina, ka "Pērkonā" ir tikai “pārejas periodā”. Toties nu jau kādu laiciņu "Pērkona" koncertos pie sintezatora manīts Nauris Puntulis, kas grupā kā solists bija kopš 1988. gada līdz brīdim, kad 90. gadu vidū kļuva par operdziedātāju un vēlāk iesaistījās politikā, kļūstot par kultūras ministru. Tagad Puntulis atkal ir atgriezies grupā, turklāt ne tikai kā dziedātājs, bet arī kā taustiņinstrumentālists! Vai tiešām Saeimas deputāts ir arī pianists?

“Laikā, kad biju aktīvs "Pērkona" dalībnieks, grupā biju arī pie taustiņiem,” atgādina Nauris Puntulis. Vai tas nozīmē, ka viņš arī turpmāk būs "Pērkona" taustiņnieks? “Patiesībā "Pērkonā" jau ik pa laikam bija divi taustiņnieki. Vispirms Juris Kulakovs un es, tad Juris un Uģis Muzikants. Protams, es neesmu profesionāls pianists un nevaru izpildīt visu, kas ir paredzēts Jura sacerētajā mūzikā, bet daļu no tā esmu gatavs uzņemties,” atbild Puntulis.

Viņa pirmās ugunskristības bija pavasarī Valmieras teātra izrādes "Mēs, roks, sekss un PSRS" viesizrādēs Dailes teātrī. “Neslēpšu, pirms tam ļoti daudz trenējos. Protams, neesmu aktīvi spēlējis "Pērkona" dziesmas, bet mājās vienmēr ir bijušas klavieres, regulāri tās spēlēju, tāpēc iemaņas neesmu zaudējis, pirksti joprojām klausa. Domāju, ka katrā mūziķī šīs iemaņas saglabājas, taču tās nepieciešams regulāri pieslīpēt. Es nekad nesasniegšu tādu līmeni, kāda man nav bijis, bet atgriezties agrākajā – to gan varu izdarīt,” pārliecināts ir Puntulis.

Kādas ir sajūtas atkal būt "Pērkona" aktīvam dalībniekam? “Zināmā mērā var teikt, ka attīstība pa spirāli šajā jomā attiecas arī uz mani. "Pērkons" bija lielākais uzrāviens manā muzikālajā biogrāfijā, pēc tam sekoja ļoti ilga un nopietna operdziedātāja karjera, tad politika. Tagad esmu brīvāks un varu atkal nodarboties ar mūziku, būt grupā ne tikai uz dažiem atsevišķiem koncertiem. Bet esmu ne tikai atpakaļ "Pērkonā", joprojām dziedu dažādos projektos – gan ar "Trīs tenoriem", gan man ir sava solo programma. Protams, paralēli tam joprojām esmu aktīvs arī politikā, taču, ja reiz esi ar mūziku un skatuvi inficējies, tas nekur nepazūd. Publikas mīlestība ir pārsteidzoša. Ne tā, kā politikā. Ja politikā izdodas sasniegt kaut ko patiešām labu un vērtīgu, tad neviens nesaka labus vārdus, nesaka paldies. Bieži vien arī par labajām lietām nākas taisnoties, bet tad nākamajā dienā izej uz skatuves, saņem publikas mīlestību un saproti – fū, nemaz nav tik traki! Kāds šajā pasaulē tevi arī mīl!” atbild Nauris Puntulis.

Un kas tad viņu vairāk piesaista – politiskā vai muzikālā skatuve? “To nevar atdalīt, jo man tās abas daudzus gadus bija mijiedarbībā. Lai gan esmu bijis gan Rīgas domē, gan Saeimā, gan Ministru kabinetā, vienalga sevi neuzdrošinos saukt par politiķi. Esmu politiski aktīvs cilvēks, un tas ir veids, kā realizēju savu pilsonisko stāju, savu attieksmi pret valsti, mūsu tradīcijām un vērtībām. Tas ir, kā ļoti precīzi dzied Renārs Kaupers: “Tie ir vārdi no manas tautas, un dziesma man arī no tās, un es zinu – neviens manā vietā to nedziedās”. Tas ir tas, kāpēc esmu politikā,” nosaka deputāts.

Citas interesantākās ziņas un notikumus lūkojiet žurnālā "Kas Jauns"!