Kas tāds nav nevienam citam Latvijā! Basketbola tiesnesis Oļegs Latiševs uzceļ dēliem sporta zāli
foto: Juris Rozenbergs
Oļegs Latiševs.
Slavenības

Kas tāds nav nevienam citam Latvijā! Basketbola tiesnesis Oļegs Latiševs uzceļ dēliem sporta zāli

Juris Vaidakovs

Žurnāls "Kas Jauns"

Viens no labākajiem un zināmākajiem Latvijas basketbola tiesnešiem, kurš nu jau 18 sezonas tiesā Eirolīgas spēles, netālu no savas privātmājas Baltezerā uzcēlis vienu no modernākajām basketbola treniņu zālēm.

Kas tāds nav nevienam citam Latvijā! Basketbola ti...

Zināmā mērā var teikt, ka Oļegs Latiševs nu kļuvis par Latvijas basketbolistu meistarības uzlabotāju, jo viņam ir sporta zāle, kur var trenēt metienu precizitāti. “Es šo visu uztaisīju sev! Pareizāk sakot – saviem dēliem: Tomasam un trīsgadīgajam Justam. Un tā arī šī vieta saucas – "TJ Home" jeb Tomasa un Justa mājas,” skaidro basketbola tiesnesis.

foto: Juris Rozenbergs
 “Es šo visu uztaisīju sev! Pareizāk sakot – saviem dēliem: Tomasam un trīsgadīgajam Justam. Un tā arī šī vieta saucas – "TJ Home" jeb Tomasa un Justa mājas,” skaidro basketbola treneris.
“Es šo visu uztaisīju sev! Pareizāk sakot – saviem dēliem: Tomasam un trīsgadīgajam Justam. Un tā arī šī vieta saucas – "TJ Home" jeb Tomasa un Justa mājas,” skaidro basketbola treneris.

Pašam savu sporta zāli Oļegs uztaisīja tikai tāpēc, ka nebija, kur trenēties viņa 15 gadu vecajam dēlam Tomasam, kas nupat noslēdzis līgumu ar basketbola klubu "VEF Rīga" un ir viens no talantīgākajiem jaunajiem saspēles vadītājiem. “Meklēju vietu, kur puikam individuāli papildus trenēties. Piemēram, lai pirms skolas pulksten 6.30 uztaisītu metienu treniņu, nekur nevarēju dabūt sporta zāli. Ādažu skolās neviens man neko nepiedāvāja, aizbildinoties, ka šīs zāles taču izmanto skolēni. Pat brīvdienās (!), tāpēc nācās domāt alternatīvu,” stāsta Oļegs Latiševs, sakot, ka pie tā, ka nu uzbūvēta pašiem sava sporta zāle, esot “vainīga” viņa sieva Evija.

Izrādās, Oļegs vispirms gribējis savas privātmājas pagalmā uztaisīt āra basketbola laukumu, taču sieva iebildusi, sakot, ka tas aizsegs skaisto skatu uz mežu. “Aprunājos ar mūsu ciematiņa attīstītāju, un man piedāvāja netālu brīvu zemesgabalu, kuru neviens īsti nevēlējās privātai apbūvei, jo atrodas blakus elektrolīnijai. Iegādājos šo vietu, sākotnēji biju iecerējis uzcelt angāru, ko izmantot kā sporta zāli, bet rezultātā sanāca pavisam kas cits,” smejas basketbola tiesnesis.

foto: Juris Rozenbergs
Zāli, izmantojot individuālu ieejas kodu, var apmeklēt jebkurš interesents.
Zāli, izmantojot individuālu ieejas kodu, var apmeklēt jebkurš interesents.

Oļegs devies pie arhitekta Venta Didrihsona, kas ir viņa privātmājas arhitekts, un tā tapa šis izcilais projekts. “Te ir piedomāts par visiem sīkumiem! Piemēram, apkure ir griestos, lai nebojātu grīdu, bet grīda ir viscaur ventilējama, ar speciālām kompensācijas šuvēm. Griestu augstums ir tāds pats kā lielajām basketbola zālēm – 7,5 metri –, lai arī šeit varētu izpildīt augstas trajektorijas metienus. Īpaši piedomāju pie apgaismojuma, lai gaisma nespīdētu acīs un netraucētu mest bumbu grozā no jebkuras trajektorijas. Laukuma dizainu veidoja mana vecākā meita Daniela, kura mācās Spānijā dizainu,” stāsta Oļegs, sakot, ka ēkas korpuss un sijas ir no īpaša kompozītmateriāla, bet sienas apšūtas ar stiklšķiedras paneļiem.

Sporta zāle tapa desmit mēnešu laikā. Cik tas viss izmaksāja? “Daudz!” lakoniski atbild Oļegs Latiševs un nosaka – ieguldītā summa ir krietnas privātmājas vērtībā. “Pārdevu vienu dzīvokli, pārdevu visas savas akcijas. Man ir profesionāls maģistra grāds ekonomikā, tāpēc savulaik visu basketbolā nopelnīto ieguldīju akcijās un obligācijās. Man bija "Lufthansa"s, "Madara Cosmetics" un citas akcijas, sekoju līdzi akciju tirgum un tās veiksmīgi pārdevu. Sapratu, ka šis ieguldījums man būs sirdij tuvāks,” skaidro tiesnesis.

Arī ieguldītos līdzekļus viņš cer atgūt: “Ceru, ka Tomass arī ar šīs zāles palīdzību satrenēsies tik augstā līmenī, ka viņu uzņems kādā ASV koledžā un viņš saņems stipendiju. Līdz ar to man nebūs jāmaksā par dēla studijām – viņš iegūs labu izglītību, un es tādējādi varēšu uzskatīt, ka investīcijas šajā zālē ir atmaksājušās un bijušas tā vērtas.”

foto: Juris Rozenbergs
Otrajā stāvā speciāli uztaisīta šāda lete ar krēsliem, lai vecāki varētu sēdēt un vērot, kā viņu atvases trenējas un darbojas ar individuālo treneri.
Otrajā stāvā speciāli uztaisīta šāda lete ar krēsliem, lai vecāki varētu sēdēt un vērot, kā viņu atvases trenējas un darbojas ar individuālo treneri.

Oļegs Latiševs ir FIBA starptautiskās kategorijas basketbola tiesnesis, kurš kopš 2003. gada tiesā FIBA spēles un kopš 2007. gada ir Eirolīgas tiesnesis. Tiesneša darbību uzsāka 15 gadu vecumā, iegūstot spēles tiesneša licenci un saņemot uzaicinājumu tiesneša statusā piedalīties Latvijas jaunatnes līgas sacensībās, Latiševs ir viens no jaunākajiem basketbola tiesnešiem Eiropā, kas saņēmis starptautiskās kategorijas licenci. Latiševs kā tiesnesis ir apkalpojis piecus Eiropas čempionātus, divus FIBA Pasaules kausa turnīrus, divas olimpiskās spēles, 11 Eirolīgas finālturnīrus Final Four, kā arī NBA vasaras līgas spēles. Latiševs ir neatkarīgās Latvijas vēsturē pirmais basketbola tiesnesis, kurš uzaicināts apkalpot FIBA basketbola Pasaules kausa sacīkstes.

foto: Juris Rozenbergs
Īpašs bonuss šajā zālē ir speciāla bumbu padošanas iekārta jeb shooting machine. “Kad palīdzēju Tomasam trenēties, viņš jau teica: “Tēti, man nevajag šūtingmašīnu, jo tu jau man esi tās vietā, tu padod bumbas vislabāk.” Taču darba dēļ es ļoti bieži neesmu mājās, man jādodas tiesāt spēles, un kas tad pados Tomasam bumbas? Tāpēc mums vajadzēja šādu iekārtu, lai trenējoties metienu skaits nebūtu 200, bet visi 500 stundā,” skaidro Oļegs.
Īpašs bonuss šajā zālē ir speciāla bumbu padošanas iekārta jeb shooting machine. “Kad palīdzēju Tomasam trenēties, viņš jau teica: “Tēti, man nevajag šūtingmašīnu, jo tu jau man esi tās vietā, tu padod bumbas vislabāk.” Taču darba dēļ es ļoti bieži neesmu mājās, man jādodas tiesāt spēles, un kas tad pados Tomasam bumbas? Tāpēc mums vajadzēja šādu iekārtu, lai trenējoties metienu skaits nebūtu 200, bet visi 500 stundā,” skaidro Oļegs.