Agnese Lāce: finansējums Dziesmu un deju svētkiem netiks samazināts
Valsts finansējums XXVIII Vispārējiem Dziesmu un XVIII Deju svētkiem 2028. gadā tiks saglabāts līdz šim plānotajā apmērā, sola kultūras ministre Agnese Lāce (P).
Latvijas Nacionālais kultūras centra (LNKC) sabiedrisko attiecību vadītāja Lana Kazlauskiene pavēstīja, ka trešdien notika kārtējā Dziesmu un deju svētku padomes sēde, kuras laikā sniegts atskats uz šovasar aizvadītajiem XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem un pārrunāti aktuālie jautājumi ceļā uz XXVIII Vispārējiem Dziesmu un XVIII Deju svētkiem 2028.gadā.
Lāce uzsvēra, ka Dziesmu un deju svētki ir neatņemama mūsu identitātes sastāvdaļa. "Šodien Dziesmu un deju svētku padomē ne vien atskatījāmies uz to, kā aizvadīti XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, bet vēlreiz apliecināju, ka budžeta samazināšanas kontekstā valsts finansējums XXVIII Vispārējiem Dziesmu un XVIII Deju svētkiem 2028. gadā tiks saglabāts jau līdz šim plānotajā apmērā," norādīja ministre.
Padomi par aizvadītajā vasarā notikušajiem XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, kuros piedalījās vairāk nekā 38 000 dalībnieku, trešdien informēja svētku Rīcības grupas vadītāja Inga Vasiļjeva un Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) Sadarbības projektu departamenta direktore Agra Bērziņa.
Aizvadīto Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku organizatoriskos un mākslinieciskos aspektus iecerēts izvērtēt konferencē 5.novembrī.
Savukārt LNKC direktore Signe Pujāte un Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības nodaļas vadītāja Sarmīte Pāvulēna informēja padomi par jau tuvākajā laikā plānotām individuālajām sarunām ar katru pašvaldību. To mērķis ir pārrunāt aktuālo saistībā ar Dziesmu un deju svētku starplaika pasākumiem un kārtējo Dziesmu un deju svētku sagatavošanu 2026.-2028. gada ietvarā, potenciāli iezīmējot arī nākamo Svētku ciklu no 2029. līdz 2033. gadam.
Padomē arī pārrunāta māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksas un finansēšanas kārtības maiņa. KM līdz 2026.gada 1.aprīlim ir jāsagatavo informatīvais ziņojums par māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksas un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu finansēšanas reformas turpināšanu, tamdēļ priekšlikumu sagatavošanai ir būtiska atgriezeniskā saite no pašvaldībām.
Padomes locekļi cita starpā kā steidzami risināmu atzīmēja pašvaldībām kritiski aktuālo dalībnieku transporta nodrošinājuma jautājumu gan svētku starplaika pasākumu, gan svētku nedēļas kontekstā.
Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika uzsvēra, ka Dziesmu un deju svētku tradīcija ir cieši saistīta ar UNESCO Konvenciju par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, un tā ir vienīgā konvencija, kuras centra ir kopiena. "Līdz ar to, pieņemot lēmumus par Dziesmu un deju svētku pasākumiem, būtu rūpīgi jādomā par to, vai un kā mēs ejam līdzi kopienas attīstībai tradīcijas ietvarā," teica Moļņika.
Jau vēstīts, ka LNKC bāzes budžetā no 2025. līdz 2028. gadam svētku procesam gadā paredzēti 415 243 eiro. No tiem 186 000 eiro gadā iezīmēti virsvadītājiem un virsdiriģentiem, bet 229 243 eiro - starplaika pasākumiem.
Svētku sagatavošanai un īstenošanai šogad finansējums nav paredzēts. Nākamgad, pēc LNKC aplēsēm, būs nepieciešami 740 776 eiro, bet 2027. gadā - 2 459 224 eiro. 2028. gadā varētu būt nepieciešami 9,7 miljoni eiro, no kuriem 5 miljonus eiro novirzītu pašvaldībām mērķdotācijās dalībnieku uzņemšanai.
Dziesmu un deju svētku padome ir konsultatīva institūcija, kuras darbības mērķis ir pārraudzīt Dziesmu un deju tradīcijas saglabāšanu un attīstību. Tās sastāvu apstiprina uz pieciem gadiem, un padomes locekļi - valsts, pašvaldību, kultūras organizāciju, nevalstisko organizāciju pārstāvji un kultūras nozaru eksperti - darbojas bez atlīdzības. Padomes uzdevumi ir noteikti Dziesmu un deju svētku likumā, tās darbību organizatoriski un materiāltehniski nodrošina LNKC.
