Krievija paplašina dabasgāzes piegādes Ķīnai un sola "ievest pasauli jaunā laikmetā"
Krievija ar Ķīnu parakstījusi memorandu par jauna dabasgāzes cauruļvada "Sibīrijas spēks 2" būvniecību, paziņojis Krievijas uzņēmums "Gazprom".
Kopš ienesīgas Eiropas dabasgāzes tirgus daļas zaudēšanas Krievija intensīvi centusies ielauzties Ķīnas tirgū un "Gazprom" jau gadiem ilgi cenšas panākt vienošanos par cauruļvada "Sibīrijas spēks 2" būvniecību. Otrdien, 2. septembrī, šī vienošanās beidzot panākta un abas valstis parakstījušas memorandu par cauruļvada būvniecību.
Tiek lēsts, ka plānotais cauruļvads Ķīnai caur Mongoliju un no Jamalas Arktikas dabasgāzes atradnēm piegādās 50 miljardus kubikmetru dabasgāzes gadā, un projekta izmaksas būs dārgākās pasaules vēsturē.
Tāpat "Gazprom" izpilddirektors Aleksejs Millers Kremļa medijiem norādīja, ka jau šobrīd panākta vienošanās ar Ķīnu par esošā cauruļvada "Sibīrijas spēks" jaudas palielināšanu - ja līdz šim Krievija caur cauruļvadu Krievijai piegādāja 38 miljardus kubikmetru dabasgāzes gadā, tad nu tās jauda tiks palielināta līdz 44 miljariem kubikmetru.
Krievijas gāzes piegādes Ķīnai joprojām ir salīdzinoši nelielas – 2024. gadā tās sasniedza 31 miljardu kubikmetru, salīdzinot ar 177 miljardiem, kas tika piegādāti Eiropai pirmskara periodā. Šobrīd Krievijas dabasgāze veido tikai 18% no Eiropas importa, salīdzinot ar 45% 2021. gadā, savukārt bloka naftas imports no Krievijas šajā laikā ir samazinājies no aptuveni 30% līdz 3%. Eiropas Savienība plāno pilnībā pārtraukt Krievijas enerģijas ražošanu līdz 2027. gadam.
Jāpiemin, ka 3. septembrī Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins Pekinā organizēs lielāko militāro parādi valsts vēsturē. Tā notiks 80. gadadienā kopš Japānas kapitulācijas Otrā pasaules kara beigās. Pasākumā piedalīsies vairāk nekā 20 valstu vadītāji, tostarp Krievijas diktators Vladimirs Putins un Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns, kuram šī būs pirmā starptautiskā sanāksme pēdējo 14 gadu laikā. Pasākuma izmaksas tiek lēstas aptuveni 5 miljardu ASV dolāru apmērā, kas ir aptuveni 2 % no Ķīnas aizsardzības budžeta.
Sji pirms gaidāmās parādes uzsvēra, ka Ķīna un tās partneri piedāvās “pareizu vēsturisko skatījumu par Otro pasaules karu", kas daudz ekspertu vērtējumā uzskatāms par tā saucamo “atmiņu karu” pret Rietumiem. Tāpat gan Putins, gan Sji, apgalvoja, ka pasaule ienāk jaunā laikmetā, kurā Rietumi piedzīvos norietu.
Šanhajas Sadarbības organizācijas (SCO) samitā Ķīna Putins apgalvoja, ka samita mērķis ir “veidot politisko un sociāli ekonomisko pamatu jaunai stabilitātes sistēmai Eirāzijā”, bet Dzjiņpins nosauca Putinu par "senu draugu" un aicināja skaidri iestāties pret "hegemoniju un varas politiku". Jāpiemin, ka šādi naratīvi nav jauni - vēl 8. maijā Ķīnas līderis iezīmēja Krieviju kā savu tuvāko sabiedroto jaunās pasaules kārtības" veidošanā pasaulē.
