Vējš un hidroenerģija samazina elektrības cenas Baltijā
Baltijā šā gada 2. ceturksnī bija novērojams elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenu samazinājums par 25 procentiem, salīdzinot ar 2024. gada 2. ceturksni. Cenu ietekmēja lielāki nokrišņi reģionā un atjaunīgo energoresursu izstrāde – vēja elektrostacijas un hidroenerģija. Tādējādi aizvadītā gada 2. ceturksnī elektroenerģijas vairumtirdzniecības cena Baltijā bija par 43 procentiem zemāka nekā Polijā un par 15 procentiem zemāka nekā Vācijā, uzsver AS "Latvenergo" Prognozēšanas un finanšu produktu daļas vadītājs Ingus Štūlbergs.
Lielākoties cenu samazinājumu Baltijā šajā laika periodā noteica labvēlīgāki apstākļi elektroenerģijas izstrādei vēja stacijās un hidroelektrostacijās, un tas liecina, ka Latvijā "Laflora Energy" un "Telšiai" vēja parku jaudas sniegs būtisku ieguldījumu elektroenerģijas cenu pazemināšanā Baltijas reģionā.
Tajā pašā laikā Baltijā nedaudz samazinājās elektroenerģijas pieprasījums, salīdzinot ar Poliju un Vāciju, jo valstīs valdīja atšķirīgi laikapstākļi, kas ietekmēja šo pieprasījumu. Pozitīvu papildu ietekmi elektroenerģijas cenu samazinājumam Baltijā deva starpsavienojuma "Estlink- 2" pieejamība elektroenerģijas tirgū jūnija beigās.
Lai arī cenas ziņā elektroenerģija Ziemeļvalstīs ir lētāka un šīs valstis eksportē elektroenerģiju uz Eiropu, cenu svārstības Baltijā, Vācijā un Polijā ir ļoti atkarīgas no starpsavienojumu pieejamības. Turklāt ik gadu pieejamais eksporta apjoms ir ap desmit procentiem no visa saražotā; citiem vārdiem sakot, Ziemeļvalstis saražo par desmit procentiem vairāk nekā ir pieprasījums pašu valstīs. Savukārt Baltija importē ap 30 procentiem, Vācija septiņus procentus un Polija piecus procentus no visa nepieciešamā elektroenerģijas pieprasījuma. Līdz ar to Baltijas bilance importa un eksporta attiecībās ar Ziemeļvalstīm uzskatāmi parāda nepieciešamību būvēt jaunas vēja enerģijas jaudas reģionā.
Eiropā notiek aktīva atjaunīgo energoresursu attīstība, taču katrai valstij un reģionam ir sava specifika un mērķi, piemēram, Vācija un Polija primāri aizstāj esošās fosilā kurināmā elektroenerģijas ražošanas stacijas. Šīs valstis spēj nodrošināt savu pieprasījumu par vairāk nekā 90 procentiem no visa lokāli saražotā elektroenerģijas apjoma, taču piedāvājums ir pakļauts fosilā kurināmā energoresursu cenām.
Citāda situācija ir Baltijā, kur kopējā pieprasījumā lielāks īpatsvars ir elektroenerģijas importam un tādējādi mēs vairāk tiekam pakļauti starpsavienojuma pieejamības riskiem un fosilā kurināmā energoresursu cenām.
Tuvākajos gados atjaunīgo energoresursu attīstība, kā vēja enerģijas jaudas Baltijā ļaus stabilizēt elektroenerģijas cenas ilgtermiņā un samazināt fosilā kurināmā ietekmi uz cenu izmaiņām, ko ierasti ietekmē globāli notikumi pasaulē. Tādējādi "Latvenergo" atjaunīgo energoresursu jaudu attīstības stratēģija rada iespēju esošajiem un nākotnes investoriem piedāvāt stabilas un konkurētspējīgas elektroenerģijas cenas Baltijā.
