Šokējošs pētījums atklāj, cik daudz datu par tevi tiek ievākts populārajās lietotnēs
Patērētāju tiesību aizsardzības organizācija “Which?” kopā ar kiberdrošības uzņēmumu “Hexiosec” pārbaudīja 20 populāras lietotnes un noskaidroja, ka ikviena no tām pieprasīja tā dēvētās “riskantās atļaujas”, vēsta “Daily Mail.”
Termins “riskantās atļaujas” attiecas uz piekļuvi mikrofonam, ierīcē saglabātajiem failiem un precīzai lietotāja atrašanās vietai. Šāda veida dati ir īpaši vērtīgi reklāmas nolūkiem, jo tie ļauj lietotājiem rādīt mērķētas un personalizētas reklāmas.
No visām sociālo mediju lietotnēm visvairāk atļauju pieprasa “Facebook” (Meta) – kopumā 69, no kurām sešas klasificētas kā riskantas.
“WhatsApp” (arī Meta īpašumā) pieprasa 66 atļaujas, tostarp sešas riskantas, bet “Instagram” – 56 atļaujas, no kurām četras tiek uzskatītas par riskantām.
No ne sociālo tīklu lietotnēm visvairāk atļauju pieprasa “Xiaomi Home” (Ķīna) – 91, no kurām piecas ir riskantas. “Samsung SmartThings” pieprasīja 82 atļaujas, tostarp astoņas riskantas.
Tikmēr “AliExpress” (arī Ķīnas izcelsmes lietotne) piepra piekļuvi precīzai atrašanās vietai, mikrofonam un failiem ierīcē, un tika konstatēts, ka lietotnes savāktie dati tiek sūtīti uz Ķīnu, tostarp uz iespējami aizdomīgiem reklāmas tīkliem.
Turklāt 16 no 20 analizētajām lietotnēm pieprasīja atļauju veidot uznirstošos logus virs citām lietotnēm, bet septiņas vēlējās darboties fonā uzreiz pēc ierīces ieslēgšanas – arī bez lietotāja mijiedarbības.
“Miljoniem cilvēku ikdienā paļaujas uz lietotnēm, lai sekotu līdzi savam veselības stāvoklim, sporta aktivitātēm vai iepirktos internetā,” norāda “Which?” redaktors Harijs Rouzs. “Taču daudzas no šīm lietotnēm, kas šķiet bezmaksas, patiesībā liek lietotājiem samaksāt ar saviem datiem – bieži vien milzīgos apjomos.”
"Which?" iesaka:
- Pārbaudīt atļaujas pirms lejupielādes;
- Izlasīt privātuma politiku, īpaši sadaļas par datu vākšanu un kopīgošanu;
- Ierobežot vai atcelt atļaujas ierīces iestatījumos (Android un iOS to ļauj);
- Dzēst lietotnes, par kurām rodas šaubas – un arī izdzēst kontu un ar to saistītos datus.
Reaģējot uz pētījumā atklāto, “Meta” (kurai pieder “WhatsApp”, “Facebook” un “Instagram”) paziņoja, ka neviena no tās lietotnēm “mikrofona funkciju nedarbina fonā bez lietotāja ziņas – tā tiek aktivizēta tikai tad, kad lietotājs pats nolemj to izmantot”. Uzņēmums arī norādīja, ka lietotājiem operētājsistēmā ir “skaidri jāapstiprina”, lai lietotne pirmo reizi varētu piekļūt mikrofonam.
“Samsung” pārstāvis sacīja: “Visas mūsu lietotnes, tostarp "SmartThings", ir izstrādātas saskaņā ar attiecīgajiem Informācijas komisāra biroja (ICO) norādījumiem.”
“TikTok” paziņoja, ka konfidencialitāte un drošība ir “iestrādātas katrā produktā”, ko uzņēmums izstrādā. Tā piebilda, ka lietotne “vāc tikai to informāciju, ko lietotāji izvēlas sniegt, kā arī datus, kas atbalsta tādas funkcijas kā lietotnes darbību, drošību un vispārējo lietotāja pieredzi”.
“Strava” norādīja, ka atļauja piekļūt precīzai atrašanās vietai ļauj uzņēmumam “nodrošināt tieši to pakalpojumu, ko pieprasa lietotāji”. Tā piebilda, ka ir “ieviesusi atbilstošus aizsardzības mehānismus” attiecībā uz to, kā dati tiek “vākti, kopīgoti, apstrādāti un izmantoti”.
“Amazon” uzsvēra, ka ierīces atļaujas ir paredzētas, lai nodrošinātu “noderīgas funkcijas”, piemēram, iespēju “vizualizēt produktus mājoklī, izmantojot ierīces kameru, vai meklēt preces ar teksta-runas funkciju”.
“AliExpress” apgalvoja, ka precīzas atrašanās vietas dati netiek izmantoti Apvienotajā Karalistē, un, lai piekļūtu mikrofonam, tiek prasīta lietotāja piekrišana.
“Temu” pārstāvis skaidroja, ka precīzās atrašanās vietas atļauja “tiek izmantota, lai atbalstītu adreses automātisku aizpildīšanu, pamatojoties uz GPS datiem”, taču šī funkcija netiek izmantota Apvienotās Karalistes tirgū. Uzņēmums piebilda, ka “Temu” apstrādā lietotāju datus “saskaņā ar vietējiem un starptautiskajiem noteikumiem, kā arī atbilstoši vadošajām nozares praksēm”.
