Rīdzinieki ir ķīlnieki starp "Latvenergo" un "Rīgas siltuma" tarifiem, uzsver Kleinbergs

Pēc Kleinberga teiktā, problēma nav saistīta ar "Rīgas siltuma" darbību, bet gan ar tarifiem, par kādiem pašvaldībai jāiepērk siltumenerģija no AS "Latvenergo". Viņš norādīja, ka "Rīgas siltums" ir spiests iegādāties siltumu no "Latvenergo" par augstāku cenu, un šī siltumenerģija daļēji ir atlikuma produkts no elektroenerģijas ražošanas.

Sarunās ar EM un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju (SPRK) pašvaldība vēlas noskaidrot, vai pastāv godīga konkurence situācijā, kad "Latvenergo" "zināmā mērā nopelna, ražojot elektrību divas reizes - un abas reizes daļēji uz rīdzinieku rēķina".

"Rīdzinieki zināmā mērā ir ķīlnieki šajā situācijā, jo 'Latvenergo' tarifs ir augstāks nekā tas, ko šobrīd spējam saražot paši vai ko spēj nodrošināt mazie siltumenerģijas ražotāji," sacīja Kleinbergs.

Viņš uzsvēra, ka pašvaldība ir gatava meklēt risinājumus, lai rīdziniekiem nebūtu jāpārmaksā par siltumu, tostarp izskatot iespēju izveidot savienojumu starp abiem Daugavas krastiem. Kā viens no iespējamiem risinājumiem minēta arī EM kapitāldaļu atpirkšana, lai Rīga kļūtu par valdošo partneri uzņēmumā.

"Citādi mēs esam ķīlnieki starp mazākuma akcionāru, kurš nostājas vienā vai otrā pusē. Rīga ir gatava pārņemt šī uzņēmuma kontroli," norādīja Kleinbergs.

Komentējot iespējamos finansējuma avotus, Rīgas mērs uzsvēra, ka "jautājums nav par naudu, bet par prioritātēm". Viņaprāt, šāds ieguldījums ļautu uzņēmumiem, kuru ražošanas procesā siltumenerģija ir būtiska izejviela, samazināt izmaksas un uzlabot konkurētspēju.

Vienlaikus pašlaik nav zināms, ar cik lielu tarifu pieaugumu rīdziniekiem būs jārēķinās no rudens. "Skaidrs, ka kāds palielinājums noteikti būs," sacīja Kleinbergs, piebilstot, ka tiek vērtēti dažādi īstermiņa un ilgtermiņa risinājumi.

Viens no īstermiņa risinājumiem varētu būt pašvaldības iesaiste tarifu regulēšanā. Pašvaldība sola nekavēties ar sarunu turpināšanu ar EM, lai "pēc iespējas ātri" panāktu vienošanos par risinājumiem, jo jaunie tarifi stāsies spēkā jau šoruden.

Kā ziņots, "Rīgas siltums" ir iesniedzis SPRK siltumenerģijas tarifa projektu, kas paredz, ka no 2025.gada 1.septembra tarifs pieaugs par 21,5% - no 74,17 eiro par megavatstundu (MWh) bez pievienotās vērtības nodokļa līdz 90,15 eiro par MWh.

Tostarp siltumenerģijas ražošanas tarifa pieaugums paredzēts par 16,6% - līdz 62,99 eiro par MWh, pārvades un sadales tarifa pieaugums - par 5,6% līdz 22,88 eiro par MWh, bet tirdzniecības tarifs saglabāsies 1,83 eiro apmērā par MWh. Akcīzes nodokļa komponente pieaugs par 53,8%, sasniedzot 0,4 eiro par MWh, bet neparedzētie izdevumi veidos 2,05 eiro par MWh.

Uzņēmums iepriekš skaidroja, ka Rīgas siltumapgādes sistēmu veido divas, pagaidām nesavienotas daļas - siltumtīkli Daugavas kreisajā un labajā krastā. Kreisajā krastā un Vecmīlgrāvī siltumenerģiju ražo "Rīgas siltums", savukārt labajam krastam nepieciešamo siltumenerģiju - kas veido divas trešdaļas no Rīgas patēriņa - uzņēmums iepērk no citiem ražotājiem, galvenokārt no AS "Latvenergo". Tāpēc, aprēķinot tarifu, ražošanas un iepirkuma izmaksas tiek vērtētas atsevišķi.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) intervijā Latvijas Televīzijai pauda, ka EM ir lūgusi "Rīgas siltumu" pārskatīt plānoto tarifa pieaugumu.

Kā vēstīts, "Rīgas siltuma" koncerna apgrozījums finanšu gada pirmajā pusgadā, kas ilga no 2024.gada 1.oktobra līdz 2025.gada 31.martam, bija 189,28 miljoni eiro, kas ir par 12% mazāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš, savukārt koncerna peļņa pieauga par 31,7% un sasniedza 33,38 miljonus eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija.

Mātessabiedrības "Rīgas siltums" apgrozījums attiecīgajā periodā bija 189,25 miljoni eiro, kas ir samazinājums par 21,8%, bet uzņēmuma peļņa kritās par 12% - līdz 22,465 miljoniem eiro.

"Rīgas siltums" ir viens no galvenajiem siltumenerģijas piegādātājiem Rīgā. Kompānijas kapitālā 49% pieder Rīgas domei, 48,99% - Latvijas valstij, 2% - SIA "Enerģijas risinājumi. RIX", bet "Latvenergo" pieder 0,005% akciju.