Konkursā uz "airBaltic" izpilddirektora amatu nākamajā kārtā izvirzīti astoņi kandidāti
Konkursā uz Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" izpilddirektora amatu nākamajā kārtā izvirzīti astoņi kandidāti, informēja "airBaltic" padomes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs.
Viņš norādīja, ka "airBaltic" vadītāja atlases process turpinās, un nominācijas komisija ir izvērtējusi vairāk nekā 40 saņemto pieteikumu no gandrīz 30 valstīm.
Martinovs atzīmēja, ka tālākai atlasei komisija ir izvirzījusi astoņus kandidātus, kuri demonstrē atbilstošu profesionālo pieredzi, augstu kompetenču līmeni un pieteikumā izklāstītu stratēģisku redzējumu, kas vislabāk atbilst "airBaltic" izvirzītajām prasībām.
Viņš minēja, ka atlases otrais posms ietver padziļinātas intervijas par kandidātu pieredzi un vadības kompetencēm, kā arī personības novērtēšanu un citus izvērtēšanas aspektus. "Šajā posmā uzņēmumu atbalsta neatkarīgais atlases partneris SIA "Talentor Latvia", kas izvēlēts konkursa kārtībā, nodrošinot profesionālu un objektīvu ārējo ieskatu atlases procesā," piebilda Martinovs.
Vienlaikus Martinovs prognozēja, ka šis novērtēšanas posms varētu ilgt līdz diviem mēnešiem. Pēc tā noslēguma nominācijas komisija, balstoties uz izvērtējuma rezultātiem, virzīs kandidātus trešajam atlases posmam.
Sludinājumā par konkursu uz "airBaltic" izpilddirektora amatu, kas tika izsludināts 30.aprīlī, netika minēts vadītājam paredzētais atalgojums, tomēr "airBaltic" padome iepriekš norādījusi, ka atalgojums būs individuāls jautājums ar izraudzīto kandidātu. 2024.gadā aviokompānijas bijušā vadītāja Martina Gausa alga kompānijā bija 838 568 eiro.
Līdz noslēgsies konkurss lidsabiedrību turpina vadīt tās esošais pagaidu izpilddirektors un operatīvās vadības direktors Pauls Cālītis.
"airBaltic" padome šogad 7.aprīlī nolēma no amata atbrīvot aviokompānijas valdes priekšsēdētāju un izpilddirektoru Gausu, kurš šajā amatā strādāja kopš 2011.gada 1.novembra.
Šogad pirmajā ceturksnī "airBaltic" koncerns strādāja ar 29,348 miljonu eiro zaudējumiem, kas ir par 27,8% mazāk nekā 2024.gada pirmajā ceturksnī, bet koncerna apgrozījums palielinājās par 0,3% un bija 132,719 miljoni eiro.
Savukārt 2024.gadā "airBaltic" koncerns strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 118,159 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, bet koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2023.gadu, palielinājās par 11,9%, sasniedzot 747,572 miljonus eiro.
Šobrīd Latvijas valstij pieder 97,97% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 2,03%.
Taču 2025. gada janvāra beigās tika panākta vienošanās ar Vācijas aviokompāniju "Lufthansa" par investīcijām "airBaltic" 14 miljonu eiro apmērā. Apmaiņā pret ieguldījumu "Lufthansa Group" saņems konvertējamas akcijas, kas tai dos 10% līdzdalību. Vēlāk, pēc potenciālā "airBaltic" akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO), šīs konvertējamās akcijas tiks konvertētas parastajās akcijās.
Pēc IPO "Lufthansa Group" līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena. Darījums paredz arī to, ka "Lufthansa Group" pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no "airBaltic" kapitāla. Tāpat Latvijas valdība 2024.gada 30.augustā vienojās, ka valstij pēc "airBaltic" IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.
Minētajam darījumam vēl jāsaņem Vācijas Federālā karteļu biroja ("Bundeskartellamt") atļauja.
Šogad 17.jūnijā valdība izskatīja Satiksmes ministrijas (SM) iesniegto informatīvo ziņojumu par "airBaltic" 2025. gada pirmā ceturkšņa rezultātiem, IPO virzību un tā īstenošanai nepieciešamajiem lēmumiem un turpmākiem soļiem.
