Baltijas valstis uzsāks sadarbību ar Poliju, lai kopīgiem spēkiem aizsargātu kritiskās enerģētikas infrastruktūras
Baltijas valstis un Polija plāno parakstīt saprašanās memorandu par sadarbību kritiskās enerģētikas infrastruktūras aizsardzības un noturības jomā.
Memorandu plānots parakstīs Eiropas Savienības (ES) Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas (TTE) ministru padomes sanāksmē šī gada 16. jūnijā, Luksemburgā. Sanāksmes laikā plānota politiskā diskusija un viedokļu apmaiņa par "REPowerEU" ceļvedi. Tāpat paredzēts apstiprināt padomes secinājumus par Enerģētikas Savienības stiprināšanu, uzlabojot enerģētisko drošību.
Sanāksmes laikā paredzēts pievērsties arī dažiem informatīvajiem jautājumiem, tai skaitā, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas jautājumam par aicinājumu iekļaut kritiskās enerģētikas infrastruktūras aizsardzību un noturību starp galvenajām prioritātēm, veidojot nākamo daudzgadu finanšu shēmu, kā arī Eiropas Komisijas (EK) jautājumam par nākamās ES prezidentūras darba programmu.
Vienlaikus pirms TTE ministru padomes ir paredzēta Enerģētikas savienības darba grupas (Energy Union Task Force) svinīga izveidošana. Turklāt sanāksmes laikā Baltijas valstis un Polija plāno parakstīt saprašanās memorandu par sadarbību attiecībā uz kritiskās enerģētikas infrastruktūras aizsardzību un noturību, kura mērķis ir stiprināt sadarbību kritiskās enerģētikas infrastruktūras stiprināšanā, ieskaitot kiberdrošības, fiziskas sabotāžas novēršanas un noturības pret dabas/nacionālām ārkārtas situācijām ziņā.
Saistībā ar "REPowerEU" ceļvedi, Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) skaidro, ka tajā iekļauti deviņi tematiski darbības virzieni, kas ieskicē ES tālākos soļus Krievijas izcelsmes energoresursu importa izbeigšanai. Ceļvedis fokusējas uz fosilajiem energoresursiem - dabasgāzi (ieskaitot sašķidrināto dabasgāzi jeb LNG), kodolenerģiju un naftas produktiem - un to importa ierobežošanu.
KEM norāda, ka Latvija, kopā ar Baltijas valstīm pirmā ES pilnībā pārtrauca enerģētikas produktu importu no Krievijas, un kopš 2023.gada 1.janvāra neimportē energoresursus no Krievijas, līdz ar to Latvija jau izpilda "REPowerEU "plāna mērķi enerģētikas jomā.
Latvijas ieskatā "REPowerEU" ceļveža publikācija ir būtisks papildinājums ES enerģētiskās drošības stiprināšanā un enerģētiskās patstāvības veicināšanā, kā arī instruments, kas būtiski ļaus mazināt Krievijas ienākumu gūšanas iespējas no energoresursu eksporta uz ES.
Latvija atbalsta ceļveža pamatmērķi - īstermiņā mazināt, taču vidējā termiņā pilnībā pārtraukt Krievijas energoresursu importu ES.
Šogad 28.aprīlī ES Polijas prezidentūra nāca klajā ar priekšlikumu padomes secinājumiem par Enerģētikas savienības stiprināšanu, uzlabojot enerģētisko drošību, kuru centrā ir energoneatkarības stiprināšana, ES enerģijas tirgus integrācija, kritiskās infrastruktūras aizsardzība, un citi pasākumi ES enerģētiskās drošības stiprināšanai.
Padomes secinājumi par Enerģētikas savienības stiprināšanu, uzlabojot enerģētisko drošību iezīmē nepieciešamību pieturēties pie ES klimatneitralitātes mērķiem, tajā skaitā atjaunīgo energoresursu (AER) ātrākās attīstības un energoefektivitātes uzlabošanas, kā arī nepieciešamību radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus ieguldījumiem tīras enerģijas tehnoloģijās, kas veicina klimatneitralitāti. Tie piemin arī enerģijas cenu un izmaksu jautājumu, īpaši to, cik svarīgi ir novērst būtiskas un pastāvīgas enerģijas cenu atšķirības starp ES reģioniem. Padomes secinājumos arī norādīts, ka nepieciešams diversificēt energopiegādes, pēc iespējas ātrāk pakāpeniski samazinot atkarību no Krievijas gāzes, naftas un ogļu importa.
Latvija līdz ar pārējām Baltijas valstīm un Poliju iezīmējušas enerģētisko drošību kā vienu no svarīgākajām ES prioritātēm enerģētikā, un piekrīt, ka Enerģētikas savienības galvenais mērķis ir turpināt attīstīt enerģijas vienoto tirgu, nodrošināt drošu, tīru un cenas ziņā pieejamu enerģiju visiem ES iedzīvotājiem un rūpniecības uzņēmumiem.
Latvija atbalsta nepieciešamību ES līmenī diversificēt energopiegādes, pēc iespējas ātrāk pakāpeniski samazinot ES atkarību no Krievijas gāzes, naftas un ogļu importa. Latvija īpaši atbalsta "RePowerEU" mērķi izbeigt enerģijas importu no Krievijas visā ES.
Latvija kopumā atbalsta EK paziņojumu "Ceļvedis Krievijas enerģijas importa izbeigšanai", bet sagaida, ka EK tuvākajā laikā nāks klajā ar ambicioziem regulējuma izmaiņu priekšlikumiem, kas īstenos šo mērķi. Latvija nevar atbalstīt padomes secinājumu par Enerģētikas savienības stiprināšanu, uzlabojot enerģētisko drošību redakciju, kurā šīs mērķis netiek pietiekami atspoguļots. Kompromisa vārdā Latvija var atbalstīt redakciju, kas ir saskaņā ar Versaļas deklarācijā pausto un ņem vērā EK paziņojuma "Ceļvedis Krievijas enerģijas importa izbeigšanai" publicēšanu.
