Eiropas Centrālā banka pazemina likmes, lai stimulētu ekonomiku

ECB padomes sēdē Frankfurtē tika nolemts, ka noguldījumu iespējas uz nakti likme tiks samazināta līdz 2%. Noguldījumu iespējas likme ir procentu likme, ar kuras palīdzību ECB padome nosaka savas monetārās politikas nostājas virzību.

Galveno refinansēšanas operāciju likme pazemināta līdz 2,15% un aizdevumu iespējas uz nakti likme - līdz 2,4%, teikts ECB paziņojumā. Jaunās likmes stāsies spēkā 11.jūnijā.

Pēc sēdes izplatītajā paziņojumā sacīts, ka padomes lēmums pazemināt noguldījumu iespējas procentu likmi - likmi, ar kuras palīdzību tā nosaka monetārās politikas nostājas virzību, - balstīts uz aktualizēto novērtējumu par inflācijas perspektīvu, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku.

Inflācija pašlaik ir aptuveni padomes 2% vidējā termiņa mērķa līmenī. Saskaņā ar jauno speciālistu makroekonomisko iespēju aplēšu pamatscenāriju kopējā inflācija 2025.gadā vidēji būs 2%, 2026.gadā - 1,6% un 2027.gadā - 2%. Lejupvērstās korekcijas par 0,3 procentpunktiem salīdzinājumā ar marta iespēju aplēsēm gan 2025., gan 2026 gadā galvenokārt atspoguļo pieņēmumus par zemākām enerģijas cenām un spēcīgāku eiro kursu. Speciālisti sagaida, ka inflācija (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) 2025.gadā vidēji būs 2,4% un 2026. un 2027.gadā - 1,9%, sacīts paziņojumā.

Vairākums pamatinflācijas rādītāju liecina, ka inflācija ilgtspējīgi stabilizēsies aptuveni padomes noteiktā 2% vidējā termiņa mērķa līmenī. Darba samaksas kāpums joprojām ir straujš, bet turpina ievērojami palēnināties, un peļņa daļēji amortizē tā ietekmi uz inflāciju. Mazinājušās bažas, ka aprīlī vērotās pastiprinātās nenoteiktības un tirgus svārstīgās reakcijas uz tirdzniecības spriedzi rezultātā finansēšanas nosacījumi varētu kļūt stingrāki, konstatē padome.

Speciālisti arī paredz, ka reālā iekšzemes kopprodukta pieaugums 2025.gadā vidēji būs 0,9%, 2026.gadā - 1,1% un 2027.gadā - 1,3%. Tas, ka pieaugums 2025.gadā nav koriģēts, atspoguļo spēcīgākus rādītājus pirmajā ceturksnī, nekā tika gaidīts, kopā ar vājākām perspektīvām atlikušajos gada mēnešos. Lai gan gaidāms, ka ar tirdzniecības politiku saistītā nenoteiktība nelabvēlīgi ietekmēs ieguldījumus uzņēmējdarbībā un eksportu, īpaši īstermiņā, pieaugošie valdības ieguldījumi infrastruktūrā un aizsardzībā vidējā termiņā arvien spēcīgāk veicinās izaugsmi. Lielāki reālie ienākumi un stabils darba tirgus ļaus mājsaimniecībām tērēt vairāk. Kopā ar labvēlīgākiem finansēšanas nosacījumiem tam vajadzētu vairot tautsaimniecības noturību pret globālajiem šokiem, liecina padomes paziņojums.

"Padome ir apņēmusies nodrošināt ilgtspējīgu inflācijas stabilizēšanos tās noteiktā 2% vidējā termiņa mērķa līmenī. Īpaši pašreizējos ārkārtējas nenoteiktības apstākļos tā noteiks atbilstošu monetārās politikas nostāju saskaņā ar datiem, pieņemot lēmumu katras sanāksmes ietvaros. Padomes lēmumi par procentu likmēm būs atkarīgi no inflācijas perspektīvas novērtējuma, un tajos tiks ņemti vērā saņemtie tautsaimniecības un finanšu dati, pamatinflācijas dinamika un monetārās politikas transmisijas spēks," teikts paziņojumā.

Padome piebilst, ka iepriekš neapņemas virzīt procentu likmes konkrētā virzienā.

Jau vēstīts, ka ECB visas trīs procentu likmes samazināja arī iepriekšējās sanāksmēs pagājušā gada septembrī, oktobrī un decembrī, kā arī šā gada janvārī, martā un aprīlī. Pērn jūlijā likmes netika mainītas, taču pirms tam sanāksmē jūnijā visas trīs likmes tika samazinātas par 0,25 procentpunktiem.

Nolūkā cīnīties pret augsto inflāciju ECB padome no 2022.gada jūlija līdz 2023.gada septembrim desmit sanāksmes pēc kārtas pakāpeniski paaugstināja procentu likmes līdz rekordaugstam līmenim, bet pēc tam tās saglabāja nemainīgas.

Pēc "Eurostat" datiem, gada inflācija eirozonā maijā samazinājusies līdz 1,9% salīdzinājumā ar 2,2% aprīlī, tādējādi reģistrēts zemākais līmenis kopš septembra.

Turklāt gada inflācija eirozonā nokritusies zem ECB noteiktā 2% mērķrādītāja.