Vai tuvojas kontrabandistu zelta laiki? Izskan runas par astronomisku akcīzes kāpumu tabakai
Izskanot runām par iespējamu tabakas akcīzes nodokļa paaugstināšanas izskatīšanu, jāvaicā – vai šāda ES rīcība, kas visbūtiskāk skars cigarešu mazāk kaitīgās alternatīvas – nepiespiedies lielu daļu tabakas patērētāju migrēt atpakaļ pie ļoti kaitīgā cigarešu smēķēšanas ieraduma.
Ņemot vērā to, ka Eiropas Savienības institūcijas ir visai kūtras uz izmaksu apgriešanu, kuluāros sākušās runas par nepieciešamību palielināt nodokļus, lai kompensētu drošības un citas izmaksas. Tostarp viens no potenciāliem virzieniem ir Tabakas akcīzes nodokļa direktīvas (TED) pārskatīšana un tabakas akcīzes nodokļa paaugstināšana.
ES komisārs Vopke Hukstra (Vopke Hoekstra) šī mēneša sākumā Strasbūrā notikušajās brokastīs ar Eiropas Parlamenta (EP) deputātiem jau norādījis, ka, neskatoties uz vairāku ES valstu iebildumiem, vēlas līdz vasarai iesniegt priekšlikumus par tabakas nodokļu pārskatīšanu, ziņo Eiropas ziņu medijs “Euractiv”.
Vienlaikus medijs uzsver, ka V. Hukstras priekšlikumii varētu nebūt saskaņā ar viņa priekšnieces, Eiropas Komisijas (EK) prezidentes Urzulas fon der Leienas nostāju, jo tabakas direktīvas pārskatīšana nav iekļauta EK 2025. gada darba programmā.
Nodokļu palielinājums, kuru citās nozarēs grūti pat iztēloties
Sākotnēji plānotie priekšlikumi, kas tika skatīti 2022. gada decembrī, bet tā arī netiki iesniegti tālākai izskatīšanai paredzēja dramatisku nodokļu kāpumu, tostarp pieaugumu cigaretēm par 100 %, kāpumu cigāriem un cigarillām par 900 %, savukārt citiem tabakas izstrādājumiem pieaugumu līdz pat 445 % apmērā.
Daudzas ES valstis un eksperti arī šobrīd iebilst pret tik spēju un pretrunīgu nodokļu kāpumu, jo nav pierādījumu, ka tādejādi tiks panākts vēlamais rezultāts. Tas var dod arī papildus stimulu jau tā augstajiem inflācijas rādītājiem, kā arī ievērojami palielināt cigarešu un citu tabakas izstrādājumu kontrabandas plūsmu Eiropas valstīs.
Ja runājam par veselības un cigarešu smēķēšanas izplatību – Latvijā šis ir īpaši sāpīgs jautājums, proti, esam vieni no lielākajiem smēķētājiem Eiropā ar visām no tām izrietošajām sekām, iespaidu uz sabiedrības veselību.
Vēl 2021. gadā, atsaucoties uz SPKC datiem, tika ziņots, ka Latvijā ikdienā smēķē 25% iedzīvotāju - 38% vīriešu un 12% sieviešu. Vidēji Eiropā (saskaņā ar Eiropas Komisijas 2019. gada datiem) ikdienā smēķē 18,4% iedzīvotāju. Skaudri, taču Latvijā ir arī statistika par ar smēķēšanu saistītu slimību izraisīto nāvi vecuma grupā 15-49 gadi. Veselības metrikas un novērtēšanas institūta (IMHE) dati liecina, ka 2021. gadā, lielākoties respiratoro infekciju, audzēju un kardiovaskulāro saslimšanu dēļ mirušie sastāda 6,21% no kopā mirušajiem iedzīvotājiem. Lieki piebilst, ka šī statistika kļūst vairākkārt sliktāka vecuma grupā 50-69 gadi (13,1%).
Šim visam ir arī valsts tēlu un veselību degradējoša nelegālā šķautne. Saskaņā ar pētījumu aģentūras "Nielsen" veikto pētījumu par nelegālo tabakas izstrādājumu apriti Latvijā, nelegālo cigarešu tirgus Latvijā saglabājas viens no lielākajiem Eiropas Savienībā sasniedzot 19,1%. Saskaņā ar 2024. gada 2. ceturkšņa datiem, nelegālais tirgus ir būtiski pieaudzis, salīdzinājumā ar 15.2% iepriekšējā gada attiecīgajā periodā.
Interesanti, ka šīs, pagaidām baumu līmenī apspriestās, iespējamās izmaiņas būtībā neskartu Nīderlandi, kas ir V. Hukstra dzimtene, jo tā jau ir visai ievērojami paaugstinājusi tabakas nodokli un jau šobrīd saskaras ar nodokļa kāpumu negatīvajām sekām.
Līdzīga politika ir bijusi arī Beļģijā un Francijā, kur pēc tabakas nodokļa straujā kāpuma tagad ir arī augstākais nelegālās tirdzniecības indekss visā Eiropas Savienībā (33 %). Šo valstu iedzīvotāji visai tiešā veidā izrāda savu neapmierinātību ar savu valdību politiku un tabakas izstrādājumus lielos apmēros tagad iegādājās kaimiņvalstīs. Tas ir viens no cēloņiem, kāpēc Nīderlande, Francija un Beļģija aktīvi lobē strauju tabakas nodokļu kāpumu arī pārējās ES valstīs. Jāpiebilst, ka arī Latvija ieņem vienu no vadošajām pozīcijām ES pēc nelegālo cigarešu patēriņa apjoma.
Draud situācija, kurā vislētākā un pieejamākā tabaka būs nelegālā tabaka
"Tik straujš un nepārdomāts akcīzes nodokļa kāpums tabakas izstrādājumiem, visticamāk, sagraus legālo tirgu, īpaši jau reģionos. Mēs riskējam ar atgriešanos laikos, kad kontrabandas un nelegālo cigarešu īpatsvars veidoja 40% no kopējā tirgus un daudz kur reģionu veikalos legālus tabakas produktus nemaz nevarēja iegādāties. Manuprāt, pašreizējā pieeja un nodokļu likme ir apmierinoša, lai gan joprojām tabakas izstrādājumu tirgus veido turpat 20% tirgus, bet sekas, sagraujot šo trauslo līdzsvaru, būs dramatiskas," prognozē Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusevičs.
Pēc matemātiskiem aprēķiniem, ja šāds priekšlikums stātos spēkā, Latvijā paciņa cigarešu maksātu ap deviņi eiro, bet paciņa karsējamās tabakas sasniegtu desmit eiro. Tas nozīmē milzīgus kontrabandas un nelegālā pieauguma riskus un, kas īpaši satraucoši, tas nostādīs cigaretes – viskaitīgākā tabakas produkta – pozīcijas izdevīgākā situācijā, nekā mazāk kaitīgās alternatīvas. Cigarešu smēķētāji nebūs motivēti izvēlēties mazāk kaitīgās alternatīvas, jo tās būs dārgākas, savukārt daļa no tiem, kuri lieto alternatīvas, var atkal "migrēt" atpakaļ uz cigaretēm, jo tās būs lētākas, kā arī būs pieejamas vēl lētākas kontrabandas cigaretes.
Nodokļu palielināšana visvairāk priecē kontrabandistus
Arī RTU asociētais profesors, ekonomikas zinātņu doktors Māris Jurušs domīgi atzīst, ka šobrīd diez vai būtu pareizais laiks šādu jautājumu izskatīšanai. Gan Eiropai, gan arī Latvijai šobrīd ir citas nozīmīgākas prioritātes. Tik būtiska nodokļu celšana noteikti radīs papildu spriedzi gan sabiedrībā, gan nodokļu administrēšanas un iekasēšanas jomā.
“Ir visai apšaubāmi, ka tas Latvijā varētu nest pozitīvu pienesumu, jo palielinās riskus, kas saistīti ar tabakas produktu izplatīšanu. Jāņem vērā, ka tirgus ir visai būtiski mainījies un, piemēram, Latvijā mēs jau šobrīd netiekam galā ar visu ieviesto ierobežojumu izpildi. Jauni pasākumi tikai palielinās nodokļu iekasēšanas riskus,” pauž M. Jurušs.
“Par jebkuru nodokļu palielinājumu visvairāk priecāsies tieši kontrabandisti un nelegālie tirgoņi, jo tas paver viņiem papildus peļņas iespējas. Tiesībsargājošo institūciju kapacitāte Latvijā ir ļoti ierobežota. Mums nav arī muitas robežas ar ES valstīm, līdz ar to nav iespējams ierobežot pārrobežu tirdzniecību, bet tās apjomi ir ļoti būtiski. Pie tam cigarešu ražošanu un apriti ir daudz vienkāršāk kontrolēt nekā alternatīvo produktu ražošanu, tāpēc arī alternatīvo produktu nelegālo tirdzniecību nav iespējams ierobežot tādām pašām metodēm kā cigaretes. Kopā ar RTU studentiem esam pētījuši sociālo mediju un tīklu ietekmi uz nelegālo tirgu. Izplatīšanas kanāli ir kļuvuši smalkāki, daudzpusīgāki un daudz viltīgāki. Šajos apstākļos ir praktiski neiespējami izķert šos nelegālos tirgotājus. Tāpēc esošajā situācijā vēl stiprāk vērsties pret alternatīvajiem produktiem Latvijā nebūtu prātīgi,” skaidro M. Jurušs.
Profesors arī uzsver, ka šobrīd ES nav vienotas alternatīvo tabakas produktu politikas, bet tieši šis būtu virziens, kurā primāri būtu jāskatās, nevis jādomā par vienoti augstām nodokļu likmēm. Tās gluži pretēji ir jāpiemēro atbilstoši katras valsts specifikai un iedzīvotāju reālajai pirktspējai.
Svarīgi būtu ES līmenī kopīgi daudz smagāk vērsties pret cigaretēm. Savukārt Latvijā pieeja pagaidām ir pavisam ačgārna – pie mums daudz lielāks slogs ir alternatīvajiem tabakas produktiem, nevis cigaretēm. Izskaidrojums tam būtībā ir tikai viens – dominē vēlme gūt lielākus ieņēmumus. Tomēr realitātē redzam, ka tas tomēr nestrādā, jo palielinās izdevumi par kontroli un citiem pasākumiem, secina M. Jurušs.
Pret lielāku akcīzi iebilstu virkne valstu
“Euractiv” norāda, ka pret nodokļu celšanu iebilst valstis ar zemākiem tabakas nodokļiem, kā arī tās valstis, kurās ir veiktas nozīmīgas investīcijas tabakas rūpniecībā un notiek inovācijas jaunu, mazāk kaitīgu tabakas produktu izstrādē. Tostarp Itālijas valdība norāda, ka ES nevajadzētu “atturēt no ieguldījumiem inovatīvā un strauji augošā nozarē”. Itālijas nostāju atbalsta arī Grieķija, Rumānija, Luksemburga un Ungārija.
Tiek atzīts, ka V. Hukstras lobisma aktivitātes noteikti sašķels Eiropas Savienības valstis, jo dažas bagātās valstis tādejādi cenšas atrisināt savas problēmas uz nabadzīgāko Eiropas valstu rēķina. Paredzams, ka karstas diskusijas var raisīt vēlme krasi paaugstināt nodokļus ne vien tradicionālajām cigaretēm, bet arī jaunajiem tabakas un nikotīna produktiem, piemēram, e-cigaretēm, karsējamai tabakai un nikotīna spilventiņiem, kuriem pagaidām vēl nav ES mēroga akcīzes regulējuma.
Itālijas premjerministra vietnieks Antonio Tajāni nesen nosūtījis vēstuli V. Hukstram, lūdzot skaidrojumu par viņa plānotajām iniciatīvām tabakas nodokļu jomā. Vēstulē, kas nonākusi Euractiv rīcībā, A. Tajāni raksta, ka nodokļu jautājumos alternatīvi tabakas produkti nebūtu jāapliek ar tādiem pašiem nodokļiem kā tradicionālās cigaretes. A. Tajāni arī aicina uz “auglīgām diskusijām” ar Komisiju, “lai ES neradītu iespaidu, ka tā vēlas atturēt no ieguldījumiem inovatīvā un strauji augošā nozarē, kurai ir būtiska nozīme arī nodarbinātības jomā daudzās dalībvalstīs”.
Jau šobrīd ir skaidrs, ka panākt vienprātību tabakas nodokļu jautājumos ES valstu starpā būs ļoti grūti, jo šīs izmaiņas var ļoti atšķirīgi ietekmēt dažādas Eiropas valstis un šiem priekšlikumiem var būt arī ļoti negatīvas ilgtermiņa sekas.
