Vidējā darba samaksa "uz papīra" Latvijā pieaugusi līdz 1757 eiro mēnesī

Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2025.gada pirmajā ceturksnī augusi par 9,4%, sasniedzot 1766 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies par 5,8%, sasniedzot 1753 eiro.

Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa šogad pirmajos trijos mēnešos bija 1679 eiro, kas ir pieaugums par 4,5% salīdzinājumā ar 2024.gada pirmo ceturksni.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2024.gada ceturto ceturksni - mēneša vidējā bruto darba samaksa pieaugusi par 0,7%. Tostarp vidējā darba samaksa sabiedriskajā sektorā attiecīgajā periodā samazinājusies par 3,1%, vispārējās valdības sektorā - par 4,7%, bet privātajā sektorā bija pieaugums par 2,7%.

Savukārt samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas šogad pirmajā ceturksnī bija 11,6 eiro, kas ir salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni ir pieaugums par 8,9%.

Vidējā neto darba samaksa bija 1305 eiro, kas ir 74,3% no bruto algas, un gada laikā tā pieauga par 10,6%, apsteidzot gan patēriņa cenu, gan atalgojuma pirms nodokļu nomaksas kāpumu. Reālais neto algas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 7%.

No 2025.gada 1.janvāra valstī noteiktā minimālā alga Latvijā pieauga no 700 līdz 740 eiro jeb par 5,7%, mainījās iedzīvotāju ienākuma nodokļu likmes, kā arī diferencētais neapliekamais minimums aizvietots ar fiksētu lielumu neatkarīgi no ienākumu apmēra, atzīmē statistikas pārvaldē.

Savukārt bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2025.gada pirmajā ceturksnī bija 1403 eiro. Salīdzinot ar 2024.gada pirmo ceturksni tā pieauga par 110 eiro jeb 8,5%. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas šogad pirmajā ceturksnī bija 1076 eiro, kas gada laikā ir pieaugums par 12,4%.

Vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai darbinieku atalgojuma pieaugums vai samazinājums, bet arī darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma tendences un darba tirgus strukturālās izmaiņas. Minēto faktoru ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem, pārmaiņās, piebilst statistikas pārvaldē.

Aprēķinātās darba samaksas fonds 2025.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni Latvijā pieauga par 5,9% jeb 208,9 miljoniem eiro, bet algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, samazinājās par 15 800 jeb 2,2%.

2025.gada pirmajā ceturksnī vidējā darba samaksa mēnesī par pilnas slodzes darbu lielāka par vidējo valstī bija finanšu un apdrošināšanas darbībās - 3222 eiro, informācijas un komunikācijas pakalpojumos - 2809 eiro, enerģētikā - 2390 eiro, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē - 2305 eiro, valsts pārvaldē - 1997 eiro, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādē - 1872 eiro, kā arī veselības un sociālās aprūpes nozarē - 1775 eiro.

Zemākā vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē - 1116 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Lielākā vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija Rīgas reģionā - 1943 eiro, savukārt zemākā tā bija Latgalē - 1259 eiro. Vidējā atalgojuma plaisa starp Rīgu un Latgali bija 35,2%.

Vienas stundas darbaspēka izmaksas, kas ietver gan darba samaksu, gan citus ar darbaspēku saistītos darba devēja izdevumus, gada laikā pieauga no 13,5 eiro līdz 14,64 eiro jeb par 8,4%, ko ietekmēja kopējo darbaspēka izmaksu kāpums par 5,4% un nostrādāto stundu samazinājums par 2,8% gada laikā.