ASV par 175 miljardiem dolāru grasās izveidot "Zelta kupolu", paziņojis Tramps
Amerikas Savienoto Valstu (ASV) prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka ASV ieguldīs 175 miljardus dolāru tā saucamā "Zelta kupola" jeb pretraķešu aizsardzības sistēmas izveidē. Lai gan tehnoloģijas raķešu notriekšanai pastāv jau gadu desmitiem, Trampa plānotā sistēma ir tehnoloģiski attīstītāka un ietvers kosmosā bāzētus pārtvērējus.
Baltā nama preses konferencē Tramps paziņoja, ka ASV Kosmosa spēku ģenerālis Maikls Getleins būs galvenais programmas vadītājs, un projekts kaujas gatavību varētu sasniegt 2-3 gadu laikā, jeb līdz viņa amatu pilnvaru beigām. Projekts tiek uzskatīts par Trampa militārā plāna stūrakmeni, kura mērķis ir bloķēt draudus no Ķīnas un Krievijas.
Jautāts, kādi uzņēmumi tiks iesaistīti projekta īstenošanā, Tramps atbildēja sekojoši: "Aļaska būs iesaistīta. Aļaskai projektā būs liela loma, jo tās atrašanās vieta ir ideāla. Es domāju, ka daudzos gadījumos to var uzskatīt par pirmo aizsardzības līniju". Tāpat Tramps norādīja, ka projektā būs iesaistīta Kanāda. "Kanāda ir mums piezvanījusi, un viņi vēlas būt daļa no projekta. Tāpēc mēs ar viņiem runāsim. Arī viņi vēlas aizsardzību. Tāpēc, kā parasti, mēs palīdzēsim Kanādai darīt visu iespējamo," norādīja Tramps.
Vairāki ASV politiķi pauduši raizes par projekta nenoteikto finansējumu, tomēr Tramps bažas noraidījis, apgalvojot, ka "šo projektu ir pārsteidzoši viegli finansēt". "Ziniet, dažkārt finansējumu ir grūti piesaistīt, bet dažkārt – viegli. Šoreiz bija viegli, jo mēs glābsim ikviena dzīvības šajā trakajā pasaulē. Mēs jau esam runājuši ar visiem, ar kuriem mums bija jārunā," pauda Tramps.
Tāpat pastāv raizes par projekta politisko raksturu. Vairāki avoti norāda, ka "Zelta kupola" komponentes veidos teholoģiju magnāta Īlona Maska "SpaceX" uzņēmums, programmatūras izstrādātājs "Palantir (PLTR.O)" un dronu ražotājs "Anduril". Visus trīs uzņēmumus dibināja uzņēmēji, kas ir bijuši galvenie Trampa politiskie atbalstītāji, turklāt Masks ir ziedojis vairāk nekā ceturtdaļmiljardu dolāru, lai palīdzētu Trampa ievēlēšanā.
Jāpiebilst, ka preses konferencē, runājot par nākotnes militārajiem draudiem, žurnālists vaicāja Trampam, vai viņs uztraucas par Krievijas militāro spēku palielināšanos pie Somijas un Norvēģijas robežām, uz ko Tramps atbildēja "nē, es par to nemaz neraizējos. Viņi būs drošībā. Tās ir divas valstis, kuras būs ļoti drošas".
Kas ir "Zelta kupols"?
"Zelta kupolu" savā ziņā var salīdzināt ar 2011. gadā izveidoto "Dzelzs kupolu" Izraēlā - šis pretgaisa aizsardzības vairogs spējīgs atvairīt vairāk nekā 300 raķešu minūtē. Izraēlas kupols darbojas sekojoši: radars fiksē ienaidnieka izšautās raķetes, kontrolcentrs dažās sekundēs aprēķina to trajektoriju un iespējamo mērķi, tad ienaidnieka raidītajām raķetēm pretim paceļas Izraēlas raķetes, kuras šos mērķus iznīcina. Pārtvērējraķetes tiek izšautas tikai tad, ja aprēķini liecina, ka ienaidnieks trāpīs dzīvojamiem rajoniem vai citiem svarīgiem objektiem.
Izraēlas "Dzelzs kupols" var pārtvert raķetes, kas izšautas no nelieliem attālumiem, taču tas ir neefektīvs pret tāla darbības rādiusa raķetēm. Kā vēsta ASV Nacionālas pulbiskais radio, Ķīnas un Krievijas arsenālā ir starpkontinentālas ballistiskās raķetes, kas paceļas kosmosā un atgriežas uz Zemi ar hiperskaņas ātrumu. Un šādām raķetēm "Dzelzs kupols" nekad nespētu pretoties. Krievija jau šobrīd pret Ukrainu ir pielietojusi hiperskaņas raķetes, kuras ir praktiski neiespējami pārtvert.
Līdz ar to ASV "Zelta kupola" mērķis ir izvietot tehnoloģijas kosmosā, lai orbītā esošie satelīti spētu pamanīt ienaidnieka raķetes tad, kad tās paceļas no zemes, un trāpītu šīm raķetēm jau agrīnā stadijā. Hiperskaņas raķešu palaišanas fāze ilgst trīs līdz piecas minūtes, līdz ar to satelītiem būtu daži simti sekundžu, lai tās pārvertu palaišanas brīdī.
