Diskusijas par ostu reformu turpinās - ministrijas iesniedz vairākus iebildumus

Grozījumos Ostu likumā Ekonomikas ministrija (EM) iesniegusi deviņus iebildumus, Finanšu ministrija (FM) - astoņus iebildumus, bet Tieslietu ministrija (TM) - vienu iebildumu. Savukārt grozījumos Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā EM iesniegusi trīs iebildumus un FM - divus iebildumus. Tāpat ministrijas iesniegušas vairākus priekšlikumus.

Tostarp EM iebilst, ka ostas padomes priekšsēdētājs ir satiksmes ministra nominētais pārstāvis, kuram ir izšķirošā balss gadījumos, ja balsu skaits dalās vienādās daļās. Ministrijas ieskatā šāda norma neatbilst labas korporatīvās pārvaldības principiem, jo šāds risinājums faktiski nozīmē valsts pārstāvju pārsvaru četru locekļu padomē, mazinot pašvaldības līdzdalību un ietekmi lēmumu pieņemšanā, norāda ministrijā.

Tādējādi EM lūdz precizēt, ka ostas padomes priekšsēdētāju ieceļ ievēlētie locekļi no sava vidus un ostas padome pieņem lēmumus ar vienkāršu klātesošo balsu vairākumu.

Tāpat EM iebilst pret nevienlīdzīgu pieeju lielo ostu pārvaldībā, kas paredz, ka ostas pārvalde ir atvasināta publisko tiesību juridiskā persona, taču pārvaldības modelis, kurā iecerēta padome un vienpersonisks pārvaldnieks ar padotu izpildaparātu, tiek piemērots tikai Rīgas un Ventspils ostām. Savukārt Liepājas SEZ saglabā esošo - valdes modeli ar deviņiem locekļiem - līdz 2035.gada 31.decembrim.

EM ieskatā šāda būtiski atšķirīga pieeja trīs lielajām ostām nav pamatota ar nekādām objektīvām atšķirībām vai izvērtējumu, līdz ar to tā ir juridiski un saturiski nepamatota. Tādējādi EM uzstāj uz nepieciešamību ņemt vērā nozares viedokli un atteikties no šāda nevienlīdzīga risinājuma un nodrošināt vienotu un pārdomātu pārvaldības pieeju visām lielajām ostām, izvēloties Liepājas SEZ pārvaldības modeli arī Rīgas un Ventspils ostām.

Tāpat EM iebilst pret piedāvāto valsts pārstāvja iecelšanas kārtību mazās ostas valdēs. EM atbalsta likumprojektā ierosinātos grozījumus samazināt mazās ostas valdes locekļu skaitu, bet iebilst pret piedāvāto valsts pārstāvja iecelšanas kārtību, kas paredz, ka ministrijas pārstāvi valdē norīko attiecīgā ministrija pēc pašvaldības ierosinājuma. EM uzskata, ka šāda kārtība rada riskus mazās ostas pārvaldības stabilitātei un nepārtrauktībai.

Tādējādi EM rosina precizēt valsts pārstāvju struktūru attiecīgo ostu valdēs, kā arī noteikt, ka mazo ostu valdē, līdzīgi kā lielo ostu padomē, darbojas vismaz divi pārstāvji no valsts - pa vienam no SM un EM.

Savukārt FM Ostu likumā iesniegusi vairākus iebildumus, lai precizētu likumprojektā noteiktās normas, novērstu neskaidrības, kā arī atsauces uz normatīviem. Piemēram, likumprojektā paredzēts, ka viena no ostas padomes kompetencēm būs pieņemt lēmumus par nekustamā īpašuma atsavināšanas jautājumiem, bet anotācijā norādīts, ka ostas padome būs atbildīga par nekustamā īpašuma atsavināšanas jautājumiem ostas teritorijā.

Tādējādi FM lūdz skaidrot, kur kurš lems par nekustamā īpašuma atsavināšanu ostas teritorijas daļā, kas nav nodota ostas pārvaldes valdījumā - ostas pārvalde vai nekustamā īpašuma īpašnieks.

Tikmēr TM norāda, ka grozījumi Ostu likumā tika nosūtīti saskaņošanai ministrijām līdz šā gada 10.maijam, kas bija jāizskata trīs darba dienās. Atbilstoši normatīviem atzinuma termiņā vispārējā kārtībā ir no desmit darbdienām, savukārt steidzamības kārtībā - trīs darbdienas. TM uzsver, ka par steidzamības pamatu netiek uzskatīts iepriekš laikus zināma uzdevuma izpildes termiņa kavējums, tādējādi TM atzinumu par projektu sniegs līdz 20.maijam.

Tāpat iesniegtajos grozījumos ir saņemti iebildumi no Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK), Latvijas Pašvaldību savienības (LPS), Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) un biedrības "Baltijas asociācija - Transports un loģistika".

Jau vēstīts, ka SM likumprojekta anotācijā norāda, ka pēc ilgstošām diskusijām ar nozares ekspertiem un citiem iesaistītajiem partneriem kā kompromisa risinājums ir ostu pārvaldības reformu attiecināt uz Rīgas un Ventspils ostām. Savukārt Liepājas SEZ pārvaldi šī reforma skartu pēc 2035.gada 31.decembra.

SM kā galvenos reformas ieguvumus min ostu depolitizāciju, profesionālu pārvaldību, pašvaldību iesaisti lēmumu pieņemšanā, īpašumu nodalīšanu un iespēju īpašniekiem attīstīt industriālos objektus pie ostām.

Ministrijā skaidro, ka Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības modeļa maiņa, vienlaikus saglabājot Liepājas SEZ neatkarību, ļauj pielāgoties katras ostas vajadzībām. Šis solis veicinās precīzāku un efektīvāku resursu izmantošanu, nodrošinot, ka gan Rīgas, gan Ventspils ostu pārvaldība būs saskaņota un caurspīdīga, ar mērķi veicināt ostu ilgtermiņa attīstību un starptautisko konkurētspēju.

Turpretī Liepājas SEZ līdz 2035.gada 31.decembrim spēs turpināt darbu pēc sava pārvaldības modeļa ar nepieciešamajiem uzlabojumiem attiecībā uz caurspīdīgumu un neitralitāti, kas ļaus tai saglabāt līdzšinējo dinamiku un veicināt reģionālo izaugsmi. Šāds diferencēts piegājiens nodrošina lielāku pārvaldības pielāgojamību, saglabājot Latvijas ostu sektora daudzveidību un spēju reaģēt uz konkrētām attīstības vajadzībām, uzsver SM.

Visu trīs lielo ostu pārvaldēm paredzēts saglabāt atvasinātas publiskas personas juridisko statusu, bet mazajām ostām tiks noteikts attiecīgās pašvaldības iestādes statuss.

Likumprojekts paredz izveidot ostas padomi kā pārraudzības institūciju ostas pārvaldē, kas pārstāvēs valsts un pašvaldības intereses. Līdzšinējās valdes Rīgas un Ventspils brīvostu pārvaldēs beigs pastāvēt. Ostu operacionālo darbību paredzēts deleģēt ostas pārvaldes izpildaparātam, kuru vada ostas pārvaldnieks. Ostas padome pildīts ostas pārraudzības funkcijas, nevis lēmēja funkcijas, līdzīgi kā kapitālsabiedrībās.

Ostu padomes tiks veidota četru locekļu sastāvā. Paredzēts ka padomēs būs divi pārstāvji no valsts - pa vienam no SM un Ekonomikas ministrijas, kā arī divi pārstāvji no attiecīgās pašvaldības. Satiksmes ministra virzītais pārstāvis, kā atbildīgais par nozari, būs ar izšķirošu balsi, ja valsts un pašvaldības deleģēto valdes locekļu balsis dalīsies vienādās daļās.

Patlaban Rīgas brīvostas pārvaldes un Ventspils brīvostas pārvaldes valdē ir četri valdes locekļi - ekonomikas ministra, finanšu ministra, satiksmes ministra un viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra izvirzīti pārstāvji, kurus amatā ieceļ un no amata atbrīvo Ministru kabinets.

Liepājas SEZ valdē patlaban ir deviņi valdes locekļi - ir trīs Liepājas pilsētas domes, trīs Liepājas komersantu pārstāvji, kurus amatā ieceļ un no amata atbrīvo ar Liepājas pilsētas domes lēmumu, un trīs valsts interešu pārstāvji, kuri deleģēti no Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas un SM, un kurus amatā ieceļ un no amata atbrīvo Ministru kabinets.

Ostas padome būs atbildīga par svarīgāko stratēģisko un finansiālo lēmumu pieņemšanu, tostarp ostas maksu un pakalpojumu cenu noteikšanas politiku un apstiprināšanu, ikgadējo finanšu plānu, ostas attīstības stratēģiju un nekustamā īpašuma atsavināšanas jautājumiem ostas teritorijā.

Ja likumā noteiktajā kārtībā tiks pagarināts Liepājas SEZ darbības termiņš pēc 2035.gada 31.decembra, Liepājas SEZ pārvaldē izveidos padomi līdzīgi, kā Rīgas un Ventspils brīvostu pārvaldēs.

Mazajās ostās valdi veidos attiecīgās pašvaldības dome. Valde paredzēta ne vairāk kā piecu locekļu sastāvā. Mazo ostu valdēs būs pa vienam no Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas vai Ekonomikas ministrijas vai Zemkopības ministrijas vai SM pārstāvim, kuru pēc pašvaldības ierosinājuma nozīmēs attiecīgais ministrs. Tāpat valdē vienādās proporcijās būs pārstāvētas pašvaldības amatpersonas un ostā funkcionējošo komercsabiedrību pārstāvji.

Ar likumprojekta grozījumiem arī paredzēts, ka ostu pārvaldes funkciju veikšanai tiks atstāta tā teritorija, kas nepieciešama šo funkciju nodrošināšanai. Šī teritorija tiks pielāgota atbilstoši esošajām vajadzībām, iespējams, samazinot tās platību. Savukārt teritorijas, kas tiks nodalītas SEZ vajadzībām, būs pieejamas nekustamā īpašuma atsavināšanai, privatizācijai un citām ar nekustamo īpašumu saistītām darbībām.