Nepāla strauji pacēlusi maksu par kāpšanu Everestā

Kā raksta "The Guardian", atsaucoties uz Nepālas Tūrisma departamenta ģenerāldirektora Narajana Prasada Regmī paziņojumu, kāpt 8849 metrus augstajā kalnā kļūs par 36% dārgāk - tagad par šo baudu būs jāmaksā 15 tūkstoši dolāru līdzšinējo 11 tūkstošu dolāru vietā. "Maksa par atļauju nav pārskatīta ilgu laiku. Šobrīd mēs to esam atjaunojuši," sacīja Regmī.

Jaunā likme stāsies spēkā no 2025. gada septembra un tiks piemērota populārās kāpšanas sezonas laikā no aprīļa līdz maijam pa maršrutu, ko 1953. gadā atklāja Tenzings Norgajs - Nepālas šerpu alpīnists, kurš ar alpīnismu sācis nodarboties 19 gadu vecumā. Viņš ir viens no populārākajiem alpīnistiem pasaulē. Kopā ar jaunzēlandieti Edmundu Hilariju 1953. gada 29. maijā kļuva par pirmajiem, kam izdevies sasniegt Zemes augstāko virsotni Everestu. 

Nodevas par kāpšanu Everestā mazāk populārajā sezonā no septembra līdz novembrim un reti apmeklētajā sezonā no decembra līdz februārim arī palielināsies par attiecīgi 36%, līdz attiecīgi 7500 un 3750 dolāriem.

Savukārt daži ekspedīciju organizatori paziņojuši, ka paaugstinājums, kas tiek apspriests kopš pagājušā gada, diez vai atbaidīs alpīnistus. Katru gadu tiek izsniegtas aptuveni 300 atļaujas kāpšanai Everestā.

"Mēs gaidījām šādu atļauju maksas paaugstināšanu," sacīja Lūkass Furtenbahs no Austrijas ekspedīciju organizētājkompānijas "Furtenbach Adventures".

Viņš arī norādīja, ka tas bijis "saprotams solis" no Nepālas valdības puses: "Esmu pārliecināts, ka papildu līdzekļi tiks kaut kādā veidā izmantoti vides aizsardzībai un drošības paaugstināšanai Everestā."

Savukārt Regmī nepateica, kam tiks izmantoti papildu ienākumi. Taču ienākumi no atļaujas maksas un citiem ārzemju alpīnistu izdevumiem ir galvenais ienākumu un nodarbinātības avots nabadzīgai valstij, kurā atrodas astoņi no 14 augstākajiem kalniem pasaulē.

Katru gadu simtiem alpīnistu mēģina iekarot Everestu un vairākas citas Himalaju virsotnes. Alpīnisma eksperti bieži kritizē Nepālu par to, ka tā Everestā ielaiž pārāk daudz alpīnistu un nedara neko, lai to uzturētu tīru vai nodrošinātu alpīnistu drošību.

Tāpat alpīnisti, kas atgriežas no Everesta, saka, ka kalns kļūst arvien sausāks un akmeņaināks, sniega un citu nokrišņu kļūst mazāk, kas, pēc ekspertu teiktā, varētu būt globālās sasilšanas vai citu vides izmaiņu rezultāts.

Regmī savukārt iebilda, ka atkritumu savākšanas un virvju nostiprināšanas kampaņas, kā arī citi drošības pasākumi tiek veikti regulāri.