Pieaug cenas, ir veselības aprūpes likstas, tomēr cilvēki Latvijā kopumā ir apmierināti ar dzīvi, secināts aptaujā

Nacionālajā ziņojumā par Latviju secināts, ka valsts pilsoņu apmierinātība ar savu dzīvi kopš 2024.gada pavasara nav būtiski mainījusies. Lai arī Latvijā apmierinātības ar dzīvi rādītājs ir salīdzinoši augsts, tomēr tas ir zemāks nekā eiropiešu vidū kopumā - 86% eiropiešu norādījuši, ka ar savu dzīvi kopumā jūtas apmierināti. Tāpat norādīts, ka kopš 2009.gada, izņemot laiku pēc Covid-19 pandēmijas, Latvijas pilsoņu apmierinātībai ar savu dzīvi vērojama augšupejoša dinamika.

Aptaujā uzdots jautājums, kādas ir galvenās problēmas valstī. 39% Latvijas iedzīvotāji norādījuši, ka tās ir cenu pieaugums, inflācija un dzīves dārdzība, vēl 26% akcentējuši, ka galvenā problēma ir veselības aprūpe. Savukārt 24% uzskata, ka problēma ir ekonomiskā situācija. Pēc respondentu domām tās ir trīs galvenās problēmas, ar kurām saskaras Latvija.

Ziņojumā klāstīts, ka pusgada laikā par četriem procentpunktiem mazinājušās Latvijas pilsoņu bažas par Latvijas ekonomisko situāciju. Par astoņiem procentpunktiem mazinājies arī satraukums par starptautisko situāciju, kā arī par bezdarbu, kur vērojams kritums par četriem procentpunktiem.

Taču par četriem procentpunktiem pieaugušas Latvijas iedzīvotāju raizes par veselības aprūpi, nodokļu sistēmu, kur kāpums sasniedz piecus procentpunktus, valsts parādu, kur vērojams kāpums par četriem procentpunktiem. Tās Latvijas pilsoņi uzskata par valstij svarīgām problēmām.

Savukārt eiropiešu redzējumā trīs galvenās problēmas, ar kurām pašreiz saskaras valstis, ir cenu pieaugums, inflācija un dzīves dārdzība, uz ko norādījuši 33% respondenti, imigrācija, ko kā izvēles variantu izvēlējušies 20% eiropiešu, vēl 18% par problēmu atzinuši ekonomisko situāciju.

Latvijas iedzīvotāju ieskatā galvenās problēmas Eiropas Savienības (ES) līmenī ir karš Ukrainā. Tā uzskata 52% respondentu, savukārt 26% pauduši nostāju, ka tā ir imigrācija. Vēl 24% Latvijas iedzīvotāju akcentējuši, ka problēma ir starptautiskā situācija. Šīs trīs ir svarīgākās problēmas, ar ko saskaras ES, arī eiropiešu redzējumā kopumā.

Ziņojumā uzsvērts, ka pusgada laikā par pieciem procentpunktiem ir mazinājušās Latvijas pilsoņu bažas par starptautisko situāciju, savukārt par diviem procentpunktiem ir mazinājušās respondentu raizes par energoapgādi. Tomēr par četriem procentpunktiem ir pieaugušas Latvijas iedzīvotāju bažas par imigrāciju, par diviem procentpunktiem palielinājušās bažas par cenu pieaugumu, inflāciju un dzīves dārdzību. Raizes par diviem procentpunktiem palielinājušās saistībā ar ekonomisko situāciju un nodokļu sistēmu, kur arī vērojams kāpums par diviem procentpunktiem kā par ES svarīgām problēmām.

Tāpat ziņojumā atzīmēts, ka Latvijas pilsoņu attieksme pret ES aizvadītā pusgada laikā ir būtiski mainījusies. Par diviem procentpunktiem pieaudzis to Latvijas pilsoņu īpatsvars, kuriem ir kopumā pozitīvs priekšstats par ES, savukārt par vienu procentpunktu samazinājies to pilsoņu īpatsvars, kuriem priekšstats ir neitrāls. Tāpat par vienu procentpunktu samazinājies to respondentu skaits, kuriem pret ES ir negatīva attieksme. Salīdzinot aptauju datus, ziņojumā secināts, ka Latvijas pilsoņu attieksme pret ES ir pozitīvāka nekā eiropiešiem kopumā.

Teju vairākums jeb 69% Latvijas pilsoņu nepiekrīt apgalvojumam, ka Latvijas nākotne būtu labāka, ja tā nebūtu ES dalībvalsts. Savukārt pretēju nostāju pauž teju ceturtā daļa jeb 23% pilsoņu. Pilsoņu īpatsvars, kuri sliecas piekrist apgalvojumam, ka Latvijas nākotne būtu labāka, ja tā nebūtu ES dalībvalsts, kopš 2024.gada nav būtiski mainījies. Savukārt eiropiešu vidū kopumā apgalvojumam, ka viņu nacionālajām valstīm nākotne būtu labāka, ja tā nebūtu ES dalībvalsts, piekrīt 30%.

Tāpat kopš 2024.gada pavasara nav manījusies Latvijas pilsoņu pārliecība par savu saikni ar ES. Rudenī absolūtais vairākums jeb 82% Latvijas pilsoņu tika norādījuši, ka jūtas kā ES pilsoņi. Ziņojumā akcentēts, ka lielāks īpatsvars Latvijas pilsoņu jūtas kā ES pilsoņi nekā tas ir eiropiešu vidū kopumā - trīs no četriem eiropiešiem jeb 74% respondentu jūtas kā ES pilsoņi.

"Eirobarometra" mērķis bija novērtēt to Eiropas Savienības (ES) pilsoņu, kas dzīvo 27 bloka dalībvalstīs viedokļus. Latvijā aptauja notika no 10.oktobra līdz 30.oktrobrim.