Putina autoritātes glābšanai Krievija varētu izšķirties par radikālu rīcību
Krievijas diktatora Vladimira Putina autoritātei piedzīvojot lejupslīdi gan iekšpolitikā, gan starptautiskajā arēnā – tostarp ASV prezidenta Donalda Trampa un Maskavas sabiedroto acīs –, radikālākās Kremļa aprindas pieprasa izlēmīgu rīcību.
Kā vēsta laikraksts "The Washington Post", pastāv bažas, ka Maskava varētu izšķirties par radikālu soli, lai atgūtu savu ietekmi.
"Krievija ir spiesta pastrādāt kaut ko šausmīgu, lai atgūtu savu reputāciju. Trampa pasaulē nozīme ir tikai nežēlībai, spēkam un masveida iznīcināšanai," norādījis galēji labējais krievu ideologs Aleksandrs Dugins. Ideologs uzskata, ka pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā, īpaši attiecībās ar Trampu, ierastās diplomātiskās metodes nedarbojas, un cieņu iespējams panākt tikai ar brutālu spēka demonstrāciju.
Laikraksts uzsver, ka Trampa administrācijas pašreizējās darbības radījušas apjukumu Krievijas ārpolitikā, kuras stratēģija vēsturiski tikusi balstīta reakcijā uz ASV nostāju. Kāda augsta ranga Kremļa amatpersona anonīmā sarunā atzinusi, ka Putins šobrīd nonācis "diezgan neierastā situācijā", jo tiek pārkāptas visas līdzšinējās normas un likumsakarības. Amatpersona uzsvērusi: Putina prioritāte šobrīd nav attiecību uzturēšana ar Trampu par katru cenu, bet gan “kara izbeigšana ar cieņu”.
Analītiķi norāda, ka Putina nespēja kritiskos brīžos sniegt atbalstu saviem sabiedrotajiem ir devusi smagu triecienu Krievijas tēlam. Lai gan 2025. gadā tika parakstīti stratēģiskās partnerības līgumi ar Venecuēlu un Irānu, Kremlis neteica ne vārda pēc tam, kad ASV spēki sagūstīja Nikolasu Maduro. Tāpat Maskava nespēja jēgpilni reaģēt uz ASV paziņojumiem par atbalstu protestiem Irānā, aprobežojoties vien ar aicinājumiem ievērot starptautiskās tiesības.
Analītiķi uzskata, ka atkarība no attiecībām ar Trampu faktiski sasien Putinam rokas — pat brīžos, kad ASV rīkojas atklāti pret Krievijas interesēm, tostarp aizturot krievijas naftas tankkuģi.
Kārnegija fonda Krievijas un Eirāzijas centra direktors Aleksandrs Gabujevs skaidro, ka Krievija par partneriem izvēlas neefektīvus režīmus, jo citas valstis nevēlas ar to sadarboties, turklāt Maskava nespēj glābt šos sabiedrotos to sabrukuma brīdī.
Savukārt Berlīnē dzīvojošā krievu politoloģe Jekaterina Šulmane norāda uz strauju pesimisma pieaugumu Krievijas sabiedrībā 2025. gadā. Pēc viņas teiktā, sabiedrība ir saņēmusi smagu psiholoģisku triecienu, jo cerības uz kara beigām līdz ar Donalda Trampa nākšanu pie varas nav attaisnojušās, radot vispārēju trauksmi un vilšanos.
