Medijos satraucas par iespējamo drīzo uzbrukumu Irānai, par ko liecinot viena pazīme
Pieaugot bažām par iespējamo ASV uzbrukumu Irānai, kur tiek vardarbīgi apspiesti masu protesti, plašsaziņas līdzekļu uzmanību piesaistījis kāds fakts, kas varēja liecināt par ļoti drīza uzbrukuma iespēju. Lieki teikt, ka sociālajos tīklos tas izraisīja bumbas sprādziena efektu.
🚨 ANOTHER PIECE OF THE PUZZLE | ISRAEL
— Mossad Commentary (@MOSSADil) January 14, 2026
BREAKING: Prime Minister Benjamin Netanyahu’s aircraft, Wing of Zion, has taken off from Israel.
This could be a sign a strike on Iran is very close.
Why it matters:
• Ahead of the previous strike on Iran, Wing of Zion also departed just… pic.twitter.com/YbnM76J2Fc
Izraēlas laikraksts “The Times of Israel” vēstīja, ka Izraēlas oficiālā valdības lidmašīna “Wing of Zion” šodien ir pametusi Izraēlas gaisa telpu, paceļoties no Nevatimas aviobāzes netālu no dienvidu pilsētas Bērševas. Mediji norādīja, ka šī lidmašīna ir pametusi Izraēlas gaisa telpu arī iepriekšējās reizēs īsi pirms tam, kad Irāna raidījusi raķetes un dronus pret Izraēlu.
Lidmašīna pacēlās plkst. 11.27 pēc vietējā laika, bet plkst. 13.14 nolaidās Grieķijas Krētas salā.
Tiesa, vairāku mediju citētās, vārdos neminētās amatpersonas noraidījušas apgalvojumus, ka šis lidojums saistīts ar Irānu, un norādījušas, ka lidmašīna piedalās parastā ieplānotā apmācību misijā. Un tik tiešām, laikraksts vēlāk publicēja ziņu, ka plkst. 15.14 “Wing of Zion” nolaidās atpakaļ Bērševā.
“The Times of Israel” atgādina, ka 2025. gada 13. jūnijā dažas stundas pēc Izraēlas uzbrukuma Irānas kodolieroču un ballistisko raķešu objektiem, “Wing of Zion” pacēlās no Ben Guriona lidostas. Savukārt pirms Irānas 2024. gada 13. aprīļa raķešu un dronu uzbrukuma Izraēlai šī lidmašīna izlidoja no Nevatimas gaisa spēku bāzes, kurai vēlāk Irāna uzbruka ar raķetēm.
Tomēr drīza uzbrukuma draudi Irānai ir ļoti reāli, par ko liecina šodien paziņotais ASV lēmums samazināt sava personāla skaitu Al Udeidas bāzē Katarā.
ASV prezidents Donalds Tramps solīja "ļoti spēcīgi" sodīt Irānu, ja tās varas iestādes sodīs ar nāvi protestētājus, savukārt Irāna solījusi atriebties uzbrukuma gadījumā.
Par to, ka Irānas režīms ir apņēmies maksimāli bargi sodīt protestētājus, liecina Irānas tiesu sistēmas vadītāja Golamhosejna Mohseni Ezeji šodienas paziņojums, ka arestētie protestētāji tiks ātri tiesāti un pakārti.
ASV bāzētā Cilvēktiesību aktīvistu ziņu trešdien pavēstīja, ka Irānā notiekošo protestu gaitā ir nogalināts vismaz 2571 cilvēks. Šis upuru skaits ir lielāks nekā jebkurā citā protestu vai nemieru vilnī Irānā kopš 1979. gada Islāma revolūcijas. Protesti Irānā sākās decembra beigās, un tos izraisīja plaša ekonomiskā krīze un straujais valūtas kursa kritums. Sākotnēji Teherānas ielās izgāja tirgotāji, bet pēc tam protesti izplatījās visā valstī un jau bija vērsti pret visu Irānas vadību.
