Ķīna nolēmusi palielināt dzimstību neierastā veidā

Pagājušā gada nogalē paziņotā nodokļu sistēmas reforma atceļ daudzus atvieglojumus, kas bija spēkā kopš 1994. gada, laikā, kad Ķīna vēl īstenoja vairākas desmitgades ilgušo viena bērna politiku. No pievienotās vērtības nodokļa tiks atbrīvoti ar laulību saistītie pakalpojumi un veco ļaužu aprūpe – tas ir daļa no plašākiem centieniem, kas ietver vecāku atvaļinājuma pagarināšanu un skaidras naudas pabalstu piešķiršanu.

Saskaroties ar sabiedrības novecošanos un gausu ekonomikas izaugsmi, Pekina aktīvi cenšas mudināt jauniešus biežāk stāties laulībā un pārus – radīt bērnus.

Oficiālie dati liecina, ka Ķīnas iedzīvotāju skaits sarūk jau trešo gadu pēc kārtas – 2024. gadā piedzima tikai 9,54 miljoni bērnu. Tas ir aptuveni uz pusi mazāk nekā pirms desmit gadiem, kad Ķīna sāka mīkstināt ierobežojumus attiecībā uz bērnu skaitu ģimenēs.

Tomēr nodokļa ieviešana kontracepcijas līdzekļiem, tostarp prezervatīviem, kontracepcijas tabletēm un ierīcēm, ir raisījusi bažas par nevēlamu grūtniecību un HIV izplatību, kā arī izsmieklu. Daži norāda, ka ar dārgākiem prezervatīviem vien nepietiks, lai pārliecinātu cilvēkus laist pasaulē bērnus.

Kāds tirgotājs aicināja pircējus laikus uzkrāt preces pirms cenu kāpuma, bet kāds sociālo tīklu lietotājs jokoja: “Es tagad nopirkšu prezervatīvus visam mūžam.” Cits rakstīja, ka cilvēki ļoti labi spēj atšķirt prezervatīva cenu no bērna audzināšanas izmaksām.

Saskaņā ar Pekinā bāzētā JuWa Iedzīvotāju izpētes institūta 2024. gada ziņojumu Ķīna ir viena no dārgākajām valstīm pasaulē bērna audzināšanai. Izmaksas palielina mācību maksas ļoti konkurētspējīgā izglītības vidē, kā arī grūtības, ar kurām sievietes saskaras, apvienojot darbu un vecāku pienākumus, teikts pētījumā.

Ekonomikas palēnināšanās, ko daļēji izraisījusi nekustamā īpašuma krīze un uzkrājumu samazināšanās, ir radījusi ģimenēm – īpaši jauniešiem – nedrošības sajūtu par nākotni. 

“Man ir viens bērns, un es nevēlos vairāk,” saka 36 gadus vecais Daniels Luo, kurš dzīvo Henaņas provincē Ķīnas austrumos. “Tas ir tāpat kā ar metro biļešu cenu celšanu. Kad cena pieaug par vienu vai diviem juaņiem, cilvēki nemaina savus paradumus. Tev taču tāpat jābrauc ar metro, vai ne?”

Viņš saka, ka cenu kāpums viņu nesatrauc. “Prezervatīvu iepakojums varētu maksāt par pieciem, varbūt desmit, maksimums 20 juaņiem vairāk. Gada laikā tie ir tikai daži simti juaņu – pilnīgi pieejami.”

Tomēr citiem izmaksas varētu kļūt par problēmu, un tieši tas satrauc Sjiaņas pilsētas iedzīvotāju Rosiju Džao no Ķīnas centrālās daļas. Viņa uzskata, ka kontracepcijas līdzekļu, kas ir pirmās nepieciešamības prece, sadārdzināšana varētu likt studentiem vai finansiāli grūtībās nonākušiem cilvēkiem “riskēt”. Tas, viņasprāt, būtu šīs politikas “bīstamākais iespējamais iznākums”.

Novērotāju vidū viedokļi par nodokļu reformas mērķi dalās. Doma, ka prezervatīvu aplikšana ar nodokli ietekmēs dzimstības rādītājus, ir “pārlieku samudžināta”, uzskata demogrāfs Ji Fusiens no Viskonsinas–Medisonas universitātes.

Viņš uzskata, ka Pekina vienkārši cenšas iekasēt nodokļus “visur, kur vien var”, cīnoties ar mājokļu tirgus lejupslīdi un augošo valsts parādu.

Prezervatīvu aplikšana ar nodokli ir “simboliska” un atspoguļo Pekinas centienus mudināt cilvēkus palielināt Ķīnas “uzkrītoši zemos” dzimstības rādītājus, norāda Henrieta Levina no Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra (CSIS).

Viņa piebilst, ka centienus apgrūtina arī tas, ka daudzas politikas iniciatīvas un subsīdijas būs jāīsteno parādos iestigušajām provinču pašvaldībām, un nav skaidrs, vai tām pietiks resursu.

Pastāv arī risks, ka valdības mēģinājumi mudināt cilvēkus radīt bērnus var izraisīt pretēju efektu, ja sabiedrībai šķitīs, ka valsts “pārāk iejaucas” dziļi personiskā izvēlē, viņa uzsver.

Nesen medijos izskanēja ziņas, ka dažās provincēs sievietes saņēmušas zvanus no vietējām amatpersonām ar jautājumiem par menstruālo ciklu un plāniem attiecībā uz bērniem. Juņnaņas provinces veselības pārvalde skaidroja, ka šādi dati esot nepieciešami, lai identificētu topošās mātes.

Tomēr tas nav uzlabojis valdības tēlu, uzskata Levina. “Komunistiskā partija nespēj atturēties no iesaistīšanās katrā lēmumā, kas tai šķiet svarīgs. Tāpēc zināmā mērā tā pati kļūst par savu lielāko ienaidnieku.”

Gan novērotāji, gan pašas sievietes norāda, ka valsts vīriešu dominētā vadība nespēj izprast sociālās pārmaiņas, kas ir šo procesu pamatā un kas nav raksturīgas tikai Ķīnai.

Ar dzimstības pieauguma veicināšanu saskaras grūtības arī Rietumvalstīs un pat reģiona valstīs, piemēram, Dienvidkorejā un Japānā, kur iedzīvotāji noveco. Daļēji tas saistīts ar bērnu aprūpes slogu, kas nesamērīgi bieži gulstas uz sievietēm, liecina pētījumi. Taču ir arī citas tendences – laulību skaita samazināšanās un pat iepazīšanās kultūras noriets.