Bijušais britu ģenerālis brīdina NATO: nav jēgas no labklājības, ja esam Krievijas varā

Lords Ričards Danats norādīja, ka valdībai steidzami jāmaina attieksme pret draudiem, ar kuriem saskaras Apvienotā Karaliste un tās sabiedrotie, un jāpalielina finansējums aizsardzībai. “Domāšana ir jāmaina ar līderības palīdzību. Tā nāk no pašas augšas,” sacīja Danats, kurš iepriekš brīdinājis, ka “pasaule šodien ir bīstamāka nekā jebkurā laikā kopš Aukstā kara”.

“Ja valdība patiešām nopietni vēlas panākt, lai šīs valsts iedzīvotāji saprastu, ka mēs saskaramies ar nopietniem drošības izaicinājumiem, tad šai valdībai – sākot ar premjerministru – ir daudz skaidrāk jāpasaka, ka pastāv problēma, ka ir drošības apdraudējums un ka ir jāatrod resursi tā novēršanai.

Viena lieta ir plašs labklājības budžets, bet, ja mēs esam Krievijas pakļautībā – aizmirstiet par to!”

Savus atklātos komentārus BBC viņš pauda laikā, kad kopumā atzinīgi novērtēja jauno Aizsardzības ministrijas apmaksāto “brīvgada” shēmu, nosaucot to par “labu ideju”, tomēr norādot, ka tā ir vien “knibināšanās pa maliņām”, ja mērķis ir nopietni palielināt bruņoto spēku rekrutēšanu.

Shēmu paredzēts ieviest nākamgad, piedāvājot sākotnēji 150 skolu absolventiem, kas jaunāki par 25 gadiem, apmaksātu gadu bruņotajos spēkos; vēlāk dalībnieku skaitu plānots palielināt līdz 1000.

Tā bija viena no valdības stratēģiskā aizsardzības pārskata rekomendācijām jūnijā, iedvesmojoties no līdzīgas Austrālijas Aizsardzības spēku programmas, un ir daļa no vairākiem priekšlikumiem, kuru mērķis ir palielināt cilvēku skaitu ar militāro pieredzi.

Aizsardzības ministrija norādījusi, ka programmas dalībnieki apgūs līderības, komandas darba un problēmu risināšanas prasmes, kas noderēs “visai dzīvei” neatkarīgi no tā, vai viņi turpinās karjeru bruņotajos spēkos vai ne.

Lords Danats, kurš vadīja armiju no 2006. līdz 2009. gadam, tam piekrita, norādot: “Tas dod vairākiem cilvēkiem, kuri vēlāk var izvēlēties citu karjeras ceļu, pieredzi bruņotajos spēkos, iepazīšanos ar disciplīnu, problēmu risināšanas prasmēm un citiem ieguvumiem, ko sniedz dienests armijā.

Tas, vai kāds vai daudzi paliks armijā, flotē vai gaisa spēkos, ir cits jautājums, taču tas nozīmē, ka šiem jaunajiem cilvēkiem būs pieredze un izpratne par ieguvumiem, ko var dot laiks bruņotajos spēkos, un daudzi civilie darba devēji patiesībā atzīst, ka bijušie karavīri ir ārkārtīgi labi darbinieki.”

Tomēr intervijā Radio 4 raidījumam Today viņš uzsvēra, ka, lai gan šī shēma pati par sevi ir nozīmīga, valdībai jādara vairāk, lai atzītu Krievijas radītos draudus un palielinātu aizsardzības izdevumus.

“Draudi, ko rada Krievija mums un mūsu NATO sabiedrotajiem, ir ļoti nopietni, un mēs tos varēsim novērst tikai tad, kad šī valdība un citas Eiropas valdības atradīs nepieciešamos resursus un līdzekļus, lai palielinātu aizsardzībai tērēto IKP daļu un mūsu bruņoto spēku spējas, tā pienācīgi atturot no turpmākas ekspansijas un iespējām, kurām Vladimirs Putins varētu būt kārdināts.”

Pašlaik valdība ir apņēmusies līdz 2027. gadam palielināt aizsardzības izdevumus līdz 2,5% no IKP un līdz parlamenta pilnvaru termiņa beigām – līdz 3%, taču kritiķi, tostarp Danats, asi kritizē lēno progresa tempu.

Viņš aicinājis valdību rīkoties “tālāk un ātrāk, lai stātos pretī izaicinājumiem”, piebilstot: “Lielbritānijas militārās spējas ir jāstiprina, lai atturētu agresiju, aizsargātu mūsu intereses un saglabātu ticamu globālo klātbūtni.”