Aizsaulē devusies leģendārā šimpanžu pētniece un dzīvnieku aizstāve Džeina Gudola

Pirms nedēļas Gudola uzstājās Ņujorkā, bet 26. septembrī viņa piedalījās laikraksta “Wall Street Journal” podkāstā. 3. oktobrī bija paredzēta viņas lekcija Kalifornijā.

Džeina Gudola tika plaši uzskatīta par vadošo speciālisti šimpanžu uzvedībā. Viņa jau no bērnības interesējās par dzīvnieku pasauli, vēlāk kļūstot par pasaulslavenā paleontologa Luisa Līkija sekretāri un palīdzi. 1960. gadā sāka šimpanžu pētīšanu Gombestrīma nacionālajā parkā Tanzānijā un līdz ar gorillu pētnieci Daianu Fosiju un orangutānu pētnieci Birutu Galdiku kļuva par vienu no “Līkija eņģeļiem”. 1964. gadā Gudola Kembridžas universitātē ieguva doktora grādu etoloģijā jeb zinātnē, kas pēta dzīvnieku uzvedību. Viņa sāka pētījumus jau 26 gadu vecumā pat bez zinātniskās izglītības, vērojot pērtiķus Tanzānijā un atklājot viņu sarežģītās sociālās uzvedības spējas. Viņa iemācījās ar šimpanzēm sazināties, izmantojot žestu valodu. Tas bija sākums sešdesmit gadu ilgajam savvaļas šimpanžu izpētes darbam un viņas pētījumi sagrāva uzskatu, ka tikai cilvēki ir spējīgi izmantot darbarīkus.

1977. gadā viņa nodibināja starptautisku organizāciju “Džeinas Gudolas institūts”, kas nodarbojas ar savvaļas dzīvnieku un vides aizsardzību, kā arī kopš 1996. gada bija valdes locekle dzīvnieku tiesību organizācijā “Nonhuman Rights Project”, kas cenšas panākt juridisku tiesību piešķiršanu vismaz atsevišķām dzīvnieku sugām, piemēram, pērtiķiem, ziloņiem, delfīniem un vaļiem.

1977. gadā sērijā “Apvārsnis” latviešu valodā tika izdota viņas grāmata “Cilvēka ēnā”, kas stāsta par viņas pieredzi komunikācijā ar šimpanzēm.