Francijas slimnīcām ieteikts gatavoties lielam karam Eiropā
Francijas veselības iestādes gatavojas iespējamiem draudiem Eiropā, kas liecina par valsts gatavību lielam karam. Veselības ministrija ir devusi norādījumus slimnīcām un apsver medicīnas centru izveidi netālu no lidostām un jūras ostām, lai nodrošinātu efektīvu ievainoto karavīru uzņemšanu un aprūpi. Šīs sagatavošanās darbības atspoguļo pieaugošās bažas par militāro situāciju kontinentā un valdības stratēģisko plānošanu iespējamos krīzes gadījumos.
Veselības ministrija aicinājusi slimnīcas līdz 2026. gada pavasarim būt gatavām uzņemt lielu skaitu ievainoto, ziņo "Le Figaro". 2025. gada jūlijā Francijas slimnīcas saņēma norādījumus no Veselības ministrijas, kuros teikts, ka līdz 2026. gada martam jābūt gatavām uzņemt simtiem tūkstošu ievainotu franču un ārzemju karavīru. Tas nozīmē, ka Francijas varas iestādes neizslēdz iespēju lielam karam Eiropā, kas varētu sākties jau tuvākajos mēnešos.
Veselības ministrija apsver iespēju izveidot medicīnas centrus netālu no lidostām un jūras ostām, lai ievainotos ārzemju karavīrus varētu nosūtīt uz dzimteni. Pēc aplēsēm, lielā kara pirmajos mēnešos Eiropā varētu būt no 10 000 līdz 50 000 cietušo.
Francijas veselības un solidaritātes ministre Katrīna Votrēna intervijā nenoliedza šādu norādījumu esamību slimnīcām. Viņa sacīja, ka medicīnas iestādes pastāvīgi gatavojas epidēmijām, pacientu uzņemšanai. Pēc viņas teiktā, ir pilnīgi normāli, ka varas iestādes ir gatavas jebkādam notikumu attīstības scenārijam.
Emanuels Makrons izteicies par Ukrainas un Eiropas pēckara struktūru
Francijas prezidents Emanuels Makrons uzsvēra, ka Ukrainas drošības galvenais garants ir spēcīga armija, kas aprīkota ar modernām ieroču sistēmām. Intervijā TF1 pēc samita Vašingtonā viņš sacīja, ka tikai spēcīgi Ukrainas aizsardzības spēki spēj droši aizsargāt Kijivu no Krievijas agresijas. Pēc Francijas līdera teiktā, Ukrainas armijā jau dien simtiem tūkstošu militārpersonu, un viņi būs valsts galvenais vairogs. Makrons norādīja, ka Francija un Lielbritānija plāno sasaukt "apņēmīgo koalīcijas" sanāksmi, kurā tās apspriedīs papildu drošības garantiju sniegšanu Ukrainai. Šajā iniciatīvā var piedalīties arī Vācija, Turcija un citas valstis, kas ir gatavas veikt kopīgas operācijas uz sauszemes, gaisā un jūrā. Vienlaikus Makrons precizēja, ka runa nav par tiešu Eiropas armiju dalību frontes līnijā. Pēc viņa teiktā, šādas darbības būs stratēģiskākas un preventīvākas, lai Maskava saprastu, ka ilgtermiņa miera jautājums Ukrainā joprojām ir prioritāte arī Eiropai.
Francijas prezidents arī sniedza svarīgu paziņojumu par iespējamām sarunām. Viņš apstiprināja, ka Donalds Tramps telefonsarunā vienojies ar Vladimiru Putinu par personisku tikšanos starp Krievijas diktatoru un Volodimiru Zeļenski. Pēc tam, pēc Makrona teiktā, plānota trīspusēja tikšanās ar ASV, Ukrainas un Krievijas līderu piedalīšanos. Vienlaikus Parīze plāno aktīvi iesaistīties šajā procesā. Makrons uzsvēra, ka Eiropai nevajadzētu stāvēt malā, jo tā būs pirmais mērķis, ja Kremlis nolems paplašināt militāro agresiju.
"Ja Krievija uzņemsies atbildību par atgriešanos pie Eiropas robežām pēc miera līguma noslēgšanas, Francija noteikti atbildēs," viņš piebilda.
