Skaidro, kā radies unikālais 80 gadus senais unikālais klints gravējums “Dievs, svētī Latviju” Lejassaksijā
Skaidrojam, kā varētu būtu radies Nesselbergas kalnu masīvā Lejassaksijā nule atklātais unikālais 80 gadus senais gravējums uz klints ar Latvijas himnas “Dievs, svētī Latviju!” vārdiem. Par to izsakās gan vietējo latviešu kopības priekšsēdis, gan Kara muzeja vēsturnieks.
Jauns.lv jau rakstīja, ka Lejassaksijā uz klints atklāts 80 gadus sens gravējums ar Latvijas himnas vārdiem un Latvijas vēstniecība lūdza palīdzību – atsaukties visus, kas par šo unikālo uzrakstu kaut ko zina, lai varētu noskaidrot, kā tas tapis. Pie Nesselbergas kalnu grēdas, netālu no Špringes pilsētas uz kādas klints nomaļā vietā pie vecas brīvdabas estrādes tika atklāts gravējums “Dievs, svētī Latviju!”, kas datēts ar 1945. gada vasaru, kad Otrā pasaules kara laikā kapitulēja nacistiskā Vācija. Zem gravējuma ir arī paraksts: “1945” un tam sekojošs burts “N” vai romiešu skaitlis “II” (tas nav skaidri salasāms).
“Tiek pieļauts, ka tā varētu būt vēsturiska liecība no pēckara perioda. Iespējams, ka uzrakstu iegravējuši latviešu bēgļi vai kara gūstekņi. Ja Jums ir pieejama informācija par šo uzrakstu, būsim ļoti pateicīgi, ja dalīsieties ar mums, sūtot e-pastu uz embassy.germany@mfa.gov.lv,” sociālajā tīklā “Facebook” raksta Latvijas vēstniecība Vācijā. Jauns.lv aptaujāja vietējos latviešus un vēsturniekus par to, kādas ir viņu versijas par šī uzraksta jeb gravējuma tapšanu.
Latvijas kopības priekšsēdis Vācijā Nīls Ebdens Jauns.lv teica: “Mēs nezinām, vai šis ir autentisks 1945. gada gravējums. Iespējams, ka ir. Kas to izdarījis, šobrīd varam tikai minēt. Vajadzētu precīzāku informāciju par ieraksta atrašanās vietu. „Nesselberg“ apkārtnē bija smilšakments karjeri. Vai kāds no tiem darbojās 1945. gadā - nezinu. Zinu, ka darbojās pirms un pēc kara. Kāds vēl vietnē „Facebook“ minēja, ka aiz 1945 varbūt ir iegravēts VII, tātad 1945. gada jūlijs.”
Savukārt Latvijas Kara muzeja Kara un militārās vēstures pētniecības nodaļas vēsturnieks Kaspars Strods Jauns.lv pastāstīja: “Protams, grūti konkrēti pateikt, kurš konkrēti ir šī gravējuma autors, bet, ļoti iespējams, ka tie bijuši latvieši, kuri uzturējušies tā saucamajās dīpīšu nometnēs (nosaukums radies no burtu kopas DP (displaced persons - pārvietotās personas), kā apzīmēja visas personas pēckara Eiropā, kas neatradās savas pastāvīgajās dzīves vietās – red.). Kara noslēgumā Vācijā bija vairāk nekā 100 tūkstoši latviešu bēgļu un viņu izmitināšanai sabiedroto okupācijas zonās izveidoja vairākas nometnes. Šāda tipa nometnes atradās arī Hannoverā un netālu no atklātā uzraksta esošajā Špringes pilsētā, Hamelnā un citās apdzīvotajās vietās. Par leģionāriem grūti teikt, bet ņemot vērā viņu statusu pēc kara un karagūstekņu nometņu izvietojuma vietas, tad šāda iespēja ir mazākā. Par iniciāļiem “VN” izdarīt kādus plašākus pieņēmumus šobrīd ir visai sarežģīti.”
Vēsturiskās liecības par Špringes saistību ar Latviju vai latviešiem ir maz, vai to vispār nav. Bet zināms, ka 1945. gadā Lejassaksijā, britu okupācijas zonā, Otrā pasaules kara beigās atradās vairāki desmiti tūkstošu latviešu - civilie bēgļi, kas devās prom no Latvijas sākot ar 1944. gada rudeni, bēgot no padomju okupācijas, un latviešu leģionāri, kas bija Vācijas bruņoto spēku sastāvā un nonāca Rietumvalstu gūstā. Šajā reģionā 1945. gada pavasarī atradās britu armijas ieņemtā zona. Tādēļ daudzi latviešu leģionāri, kas kapitulēja britiem pie Mēklenburgas un Šlēsvigas-Holšteinas, tika pārvesti uz Lejassaksiju. Tur atradās britu karagūstekņu nometnes un civilpersonu reģistrācijas centri. Latviešu vēsturnieki apliecina, ka pēc kapitulācijas vairāki latviešu leģiona pulki un bēgļu kolonnas pārvietojās britu kontrolētajā zonā, tostarp Lejassaksijā. Ir ļoti ticams un vēsturiski pamatoti, ka latvieši - gan karagūstekņi, gan civilie bēgļi - 1945. gada maijā atradās Lejassaksijā, tostarp arī mazpazīstamajā Nesselbergas apvidū.
Kāda vēsturisks fakts gan ir saistīts ar baltiešu bēgļu gaitām Špringē, bet jau ar krietni vēlāku laiku – pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem, un pārsvarā igauņiem. Vairāk nekā 28 000 iedzīvotāju lielās pilsētiņas Špringes kapos ir piemiņas vieta pārvietotajām personām, rakstīts rotary-stadttour.de. Šajos kapos ir 62 Baltijas valstu iedzīvotāju (44 igauņu, trīs lietuviešu, divu latviešu un 13 vāciešu) apbedījumi. Otrais pasaules karš un tā sekas 1960. gadā šos cilvēkus aizveda uz Vācijas Sarkanā Krusta pansionātu Špringē. Visi 62 cilvēki kopš tā laika ir tur miruši un apglabāti pilsētas kapos. Nevienam no viņiem Špringē nav radinieku vai pēcnācēju.
