ES ierosina “visambiciozāko” budžetu līdz šim; Vācija plānu noraida
Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena 16. jūlijā ierosināja “visambiciozāko” Eiropas Savienības (ES) budžetu līdz šim, kas paredz tam no 2028. līdz 2034. gadam atvēlēt 2 triljonus eiro. Tomēr bloka vadošā ekonomika Vācija projektu atzina par nepieņemamu.
Plāna mērķis bija stiprināt Eiropas drošību pret Krievijas agresiju un palielināt bloka konkurētspēju, ņemot vērā pieaugošo tirdzniecības spriedzi ar Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV), vienlaikus atmaksājot parādus no milzīgā Covid-19 laika aizdevuma.
Budžetā bija paredzēts 451 miljardu eiro atvēlēt konkurences veicināšanai, tai skaitā 131 miljards eiro aizsardzībai un kosmosa nozares attīstībai un 300 miljardus eiro lauksaimnieku atbalstam. Tāpat 25–30 miljardi eiro gadā tika paredzēti Covid-19 laikā piešķirto aizdevumu atmaksai un līdz 100 miljardiem eiro - kara plosītās Ukrainas atjaunošanai.
Viens no ierosinātajiem jaunajiem līdzekļu piesaistes veidiem bija nodoklis lielajiem Eiropas uzņēmumiem, kuru gada apgrozījums pārsniedz 50 miljonus eiro. Bet aptuveni 58 miljardi eiro gadā bija paredzēts iegūt no oglekļa robežnodokļa un e-atkritumu apstrādes nodevām. Lai atmaksātu Covid-19 laika parādu, budžeta plānā bija paredzēts nedaudz palielināt ES dalībvalstu iemaksas – no 1,13 līdz 1,15 procentiem.
Vācija noraida budžeta priekšlikumu kā nepieņemami lielu
Vācija asi kritizēja Eiropas Komisijas ierosināto 2 triljonu eiro budžetu 2028.–2034. gadam, uzsverot, ka tas ir pārāk liels un neatbilst pašreizējām fiskālajām realitātēm. Vācijas valdības pārstāvis Stefans Kornēliuss paziņoja: "plaša budžeta palielināšana nav pieņemama laikā, kad visas dalībvalstis ievērojami cenšas konsolidēt savus nacionālos budžetus."
"Mēs arī neatbalstām EK ierosinātos papildu nodokļus uzņēmumiem," viņš piebilda. "Tomēr mums ir jāsaglabā komisijas reformu iniciatīva un budžeta virzība uz jaunām prioritātēm," viņš piebilda.
Iepriekšējais, 2021.–2027. gada, ES budžets bija aptuveni 1,2 triljonu eiro liels, un to veidoja valstu iemaksas un ES iekasētā nauda no, piemēram, muitas nodokļiem. Tomēr atšķirībā no iepriekšējā budžeta, šobrīd ES ir izveidojušies parādi, kas radušies Covid-19 pandēmijas laikā, kad valstis apvienojās, lai aizņemtos 800 miljardus eiro bloka ekonomikas atbalstam.
