Izņēma kaulu smadzenes, sadrupināja sīkos gabaliņos un pēc tam vārīja - neandertālieši izrādījušies daudz attīstītāki, nekā iepriekš domāts
foto: (Foto: Ekrānuzņēmums)
Izrakumi "Neumark-Nord 2/2B" arheoloģiskajā piemineklī Vācijā./Ilustratīvs attēls.
Pasaulē

Izņēma kaulu smadzenes, sadrupināja sīkos gabaliņos un pēc tam vārīja - neandertālieši izrādījušies daudz attīstītāki, nekā iepriekš domāts

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv

Neandertālieši, kas Vācijas centrālās daļas teritorijā dzīvoja pirms 125 tūkstošiem gadu, izmantoja progresīvo ēdiena gatavošanas metodi - viņi ar ūdens un siltuma palīdzību sistemātiski izņēma taukus no lielo dzīvnieku kauliem.

Izņēma kaulu smadzenes, sadrupināja sīkos gabaliņo...

Tā teikts jaunajā pētījumā, kas publicēts žurnālā "Science Advances". Atklāšana tapusi "Neumark-Nord 2/2B" arheoloģiskajā piemineklī. Tas liecina, ka neandertāliešiem bija daudz augstāks izpratnes līmenis par uzturu, plānošanu un resursu racionālu izmantošanu, nekā uzskatīts līdz šim.

Pētījumu veikuši starptautiskie zinātnieki no Arheoloģijas centra "Leibniz" (Monrepos), Leidenes universitātes (Nīderlande) un Saksijas-Anhaltas Valsts pieminekļu aizsardzības pārvaldes. "Neumark-Nord 2/2B" ir unikāls, jo ir saglabāta vesela ainava, nevis atsevišķa vieta, tāpēc zinātnieki varēja novērot plašu neandertāliešu uzvedības stratēģiju klāstu vienas teritorijas robežās.

Zinātnieki noskaidrojuši, ka neandertālieši ne tikai izņēmuši kaulu smadzenes, bet arī sadrupinājuši kaulus sīkos gabaliņos un pēc tam tos vārījuši, lai iegūtu barības vielām bagātus kaulu taukus, vēsta "The Insider".

"Neandertālieši acīmredzami saudzīgi rīkojās ar saviem resursiem: plānoja medīšanu, liemeņu transportēšanu un tauku apstrādi speciāli ierādītajās zonās. Viņi saprata tauku vērtību un prata tos efektīvi iegūt," pastāstīja pētījuma vadošais autors doktors Lucs Kindlers.

Pētītās apmetnes vietā tika sadalīti vismaz 172 lielo dzīvnieku ķermeņi, ieskaitot briežus, zirgus un pirmatnējos vēršus. Kaulu tauku ražošana prasa lielu izejvielu daudzumu, un iepriekš tika uzskatīts, ka šādas tehnoloģijas radušās tikai mūsdienu tipa cilvēkiem augšējā paleolītā. Jaunais atklājums nobīda šos laika rāmjus par tūkstošiem gadu atpakaļ un maina mūsu priekšstatu par neandertāliešu uzturu un adaptāciju.

"Neumark-Nord" komplekss, ko 1980. gados atklāja arheologs Dītrihs Manijs, ir labi saglabājusies starpledus laikmeta ekosistēma. No 2004. līdz 2009. gadam veiktie izrakumi atklāja dažādas zonas, no kurām katra kalpoja dažādiem mērķiem: briežu medības un primārā sadalīšana - vienā zonā, seno ziloņu atlieku apstrāde - otrā, tauku izvilkšana - trešajā. Netālu atrastas arī 76 degunradžu un 40 ziloņu mirstīgās atliekas ar šķelšanas pēdām, kas apliecina medību vērienu.

Atradumi neandertāliešus raksturo kā racionālu un saprātīgu sugu, nevis kā "stulbus alu cilvēkus". "Tauku rūpnīca" rāda, ka viņi prata plānot uz priekšu, pielāgoties sarežģītiem apstākļiem un maksimāli efektīvi izmantot pieejamos resursus.